Aujourd’hui, M’ma est encore vivante. Elle ne dit plus rien, mais elle pourrait raconter bien des choses. contrairement à moi, qui, à force de ressasser cette histoire, ne m’en souviens presque plus. Je veux dire que c’est une histoire qui remonte à plus d’un demi-siècle. Elle a eu lieu et on en a beaucoup parlé. les gens en parlent encore, mais n’évoquent qu’un seul mort – sans honte vois-tu, alors qu’il y en avait deux, de morts. Oui, deux. la raison de cette omission ? le premier savait racon- ter, au point qu’il a réussi à faire oublier son crime, alors que le second était un pauvre illettré que Dieu a créé uniquement, semble-t-il, pour qu’il reçoive une balle et retourne à la poussière, un anonyme qui n’a même pas eu le temps d’avoir un prénom.
“l’héUré dU Crîmé é sôé pas é mmé émps pôUr ôUs Lés péUpLés. Aîsî s’éxpLîQUé La pérmaéCé dé L’hîsôîré.”
E. M. c, syllOGISmES DE l’àmERTUmE.
POUR aïDà.
POUR ikbEl.
MES yEUx OUvERTS.
I
AUjôUrd’hUî, M’ma és éCôré îaé. ELLé é dî pLUs rîé, maîs éLLé pôUrraî raCôér bîé dés Chôsés. côraîrémé à môî, QUî, à fôrCé dé réssassér Céé hîsôîré, é m’é sôUîés présQUé pLUs. Jé éUx dîré QUé C’és Ué hîsôîré QUî rémôé à pLUs d’U démîsîèCLé. ELLé a éU LîéU é ô é a béaUCôUp parLÈ. lés gés é parLé éCôré, maîs ’ÈôQUé QU’U séUL môr – sas hôé ôîsU, aLôrs QU’îL y é aaî déUx, dé môrs. OUî, déUx. la raîsô dé Céé ômîssîô ? lé prémîér saaî raCô ér, aU pôî QU’îL a rÈUssî à faîré ôUbLîér sô Crîmé, aLôrs QUé Lé séCôd Èaî U paUré îLLérÈ QUé DîéU a CrÈÈ UîQUémé, sémbLéîL, pôUr QU’îL réÇôîé Ué baLLé é réôUré à La pôUssîèré, U aôymé QUî ’a mmé pas éU Lé émps d’aôîr U prÈôm. Jé é Lé dîs d’émbLÈé : Lé séCôd môr, CéLUî QUî a ÈÈ assassîÈ, és mô frèré. iL ’é résé rîé. iL é résé QUé môî pôUr parLér à sa pLaCé, assîs das Cé bar, à aédré dés CôdôLÈaCés QUé jamaîs pér sôé é mé prÈsééra. TU péUx é rîré, C’és U péU ma mîssîô : ré réédéUr d’U sîLéCé dé CôU Lîssés aLôrs QUé La saLLé sé îdé. c’és d’aîLLéUrs pôUr Céé raîsô QUé j’aî apprîs à parLér Céé LagUé é
11
à L’ÈCrîré ; pôUr parLér à La pLaCé d’U môr, Côî Uér U péU sés phrasés. lé méUrrîér és dééU CÈLèbré é sô hîsôîré és rôp bîé ÈCrîé pôUr QUé j’aîé das L’îdÈé dé L’îmîér. c’Èaî sa LagUé à LUî. c’és pôUrQUôî jé aîs faîré Cé QU’ô a faî das Cé pays après sô îdÈpédaCé : prédré Ué à Ué Lés pîérrés dés aCîéés maîsôs dés CôLôs é é faîré Ué maîsô à môî, Ué LagUé à môî. lés môs dU méUrrîér é sés éxpréssîôs sô môbIEN vàCàNT. lé pays és d’aîLLéUrs jôChÈ dé môs QUî ’appar îéé pLUs à pérsôé é QU’ô apérÇôî sUr Lés déaUrés dés îéUx magasîs, das Lés Lîrés jaUîs, sUr dés îsagés, ôU rasfôrmÈs par L’Èragé CrÈôLé QUé fabrîQUé La dÈCôLôîsaîô. iL y a dôC bîé Lôgémps QUé L’assassî és môr é rôp Lôgémps QUé mô frèré a CéssÈ d’éxîsér – saUf pôUr môî. Jé saîs, U és împaîé dé pôsér Lé géré dé QUésîôs QUé jé dÈésé, maîs jé é démadé dé m’ÈCôUér aéC aéîô, U fiîras par Côm prédré. cé ’és pas Ué hîsôîré ôrmaLé. c’és Ué hîsôîré prîsé par La fi é QUî rémôé érs sô dÈbU. OUî, Cômmé U baC dé saUmôs déssîÈ aU Crayô. cômmé ôUs Lés aUrés, U as dû Lîré Céé hîsôîré éLLé QUé L’a raCôÈé L’hômmé QUî L’a ÈCrîé. iL ÈCrî sî bîé QUé sés môs paraîssé dés pîérrés aîLLÈés par L’éxaCîUdé mmé. c’Èaî QUéLQU’U dé rès sÈèré aéC Lés UaCés, ô hÈrôs, îL Lés ôbLîgéaî présQUé à ré dés mahÈmaîQUés. D’îfiîs CaLCULs à basé dé pîérrés é dé mîÈraUx. AsU U sa faÇô d’ÈCrîré ? iL sémbLé UîLîsér L’ar dU pôèmé pôUr parLér d’U CôUp dé féU ! Sô môdé és prôpré, CîséLÈ par La CLarÈ maîaLé, prÈCîs, é, raCÈ à CôUps d’armés é d’hôrîzôs. la séULé ômbré és CéLLé dés “Arabés”, ôbjés flôUs é îCôgrUs, éUs “d’aUréfôîs”, Cômmé
12
dés famés aéC, pôUr ôUé LagUé, U sô dé flûé. Jé mé dîs QU’îL déaî é aôîr marré dé ôUr ér é rôd das U pays QUî é ôULaî dé LUî î môr î îa. lé méUrré QU’îL a Cômmîs sémbLé CéLUî d’U ama dÈÇU par Ué érré QU’îL é péU pôssÈdér. cômmé îL a dû sôUffrîr, Lé paUré ! êré L’éfa d’U LîéU QUî é ôUs a pas dôÈ aîssaCé. Môî aUssî j’aî LU sa érsîô dés faîs. cômmé ôî é dés mîLLîôs d’aUrés. Dès Lé dÈbU, ô Cômpré aî ôU : LUî, îL aaî U ôm d’hômmé, mô frèré CéLUî d’U aCCîdé. iL aUraî pU L’appéLér “qUa ôrzé héUrés” Cômmé L’aUré a appéLÈ sô ègré “védrédî”. u mômé dU jôUr, à La pLaCé d’U jôUr dé sémaîé. qUaôrzé héUrés, C’és bîé.ZOUDjé arabé, Lé déUx, Lé dUô, LUî é môî, dés jUméaUx îsôUpÇôabLés é QUéLQUé sôré pôUr CéUx QUî Côaîssé L’hîsôîré dé Céé hîsôîré. u Arabé bréf, éChîQUémé fUgaCé, QUî a ÈCU déUx héUrés é QUî és môr sôîxaédîx as sas îérrUpîô, mmé après sô éérrémé. Mô frèré ZôUdj és Cômmé sôUs érré : mmé môr assassîÈ, ô é Céssé dé Lé dÈsîgér aéC Lé prÈôm d’U CôUra d’aîr é déUx aîgUîLLés d’hôrLôgé, éCôré é éCôré, pôUr QU’îL réjôUé sô prôpré dÈCès par baLLé îrÈé par U Fra Çaîs é saCha QUôî faîré dé sa jôUrÈé é dU résé dU môdé QU’îL pôraî sUr sô dôs. E éCôré ! qUad jé répassé Céé hîsôîré das ma é, jé sUîs é CôLèré – dU môîs à ChaQUé fôîs QUé j’aî asséz dé fôrCé pôUr L’ré. c’és Lé FraÇaîs QUî y jôUé Lé môr é dîsséré sUr La faÇô dô îL a pérdU sa mèré, pUîs Cômmé îL a pérdU sô Côrps sôUs Lé sôLéîL, pUîs Cômmé îL a pérdU Lé Côrps d’Ué amaé, pUîs Cômmé îL és parî à L’ÈgLîsé pôUr Côsaér QUé sô DîéU aaî dÈsérÈ Lé Côrps dé
13
L’hômmé, pUîs Cômmé îL a éîLLÈ Lé Cadaré dé sa mèré é Lé sîé, éC. Bô DîéU, Cômmé péUô Uér QUéLQU’U é LUî raîr jUsQUé sa môr? c’és mô frèré QUî a réÇU La baLLé, pas LUî ! c’és MôUssa, pas MéUrsaUL, ô ? iL y a QUéLQUé Chôsé QUî mé sîdèré. Pérsôé, mmé après L’idÈpédaCé, ’a ChérChÈ à Côaïré Lé ôm dé La îCîmé, sô adréssé, sés aCrés, sés éfas ÈéUéLs. Pérsôé. TôUs sô résÈs La bôUChé ôUéré sUr Céé LagUé parfaîé QUî dôé à L’aîr dés agLés dé dîama, é ôUs ô dÈCLarÈ LéUr émpahîé pôUr La sôLîUdé dU méUrrîér é LUî prÈséa Lés CôdôLÈaCés Lés pLUs saaés. qUî péU, aUjôUrd’hUî, mé dôér Lé raî ôm dé MôUssa ? qUî saî QUéL fléUé L’a pôrÈ jUsQU’à La mér QU’îL déaî raérsér à pîéd, séUL, sas péUpLé, sas bâô mîraCULéUx ? qUî saî sî MôUssa aaî U réôL ér, Ué phîLôsôphîé ôU Ué îsôLaîô ? qUî és MôUssa ? c’és mô frèré. c’és Là QUé jé éUx é éîr. Té raCôér Cé QUé MôUssa ’a jamaîs pU raCôér. E pôUssa La pôré dé Cé bar, U as ôUér Ué ômbé, mô jéUé amî. EsCé QUé U as Lé Lîré das ô CarabLé ? D’aCCôrd, faîs Lé dîs CîpLé é Lîsmôî Lés prémîérs passagés… TU as Cômprîs ? Nô ? Jé ’éxpLîQUé. Dès QUé sa mèré és môré, Cé hômmé, Lé méUrrîér, ’a pLUs dé pays é ômbé das L’ôîsîéÈ é L’absUrdé. c’és U Rôbîsô QUî Crôî Chagér dé désî é Ua sô védrédî, maîs dÈCôUré QU’îL és pîÈgÈ sUr Ué ïLé é sé mé à pÈrôrér aéC gÈîé Cômmé U pérrô QUé CômpLaîsa éérs LUîmmé.“POOR MEURSàUlT, whERE àRE yOU ?”RÈpèé U péU Cé Crî é îL é paraï ra môîs rîdîCULé, jé é jUré. c’és pôUr ôî QUé jé démadé Ça. Môî, jé Côaîs Cé Lîré par CœUr, jé péUx é Lé rÈCîér é éîér Cômmé Lé côra. céé
14
hîsôîré, C’és U Cadaré QUî L’a ÈCrîé, pas U ÈCrî aî. O Lé saî à sa faÇô dé sôUffrîr dU sôLéîL é dé L’ÈbLôUîssémé dés CôULéUrs é dé ’aôîr U aîs sUr rîé sîô Lé sôLéîL, La mér é Lés pîérrés d’aUré fôîs. Dès Lé dÈbU, ô Lé sé à La réChérChé dé mô frèré. E ÈrîÈ, îL Lé ChérChé, ô pas a pôUr Lé réCôrér QUé pôUr é jamaîs aôîr à Lé faîré. cé QUî mé faî maL, ChaQUé fôîs QUé j’y pésé, C’és QU’îL L’a UÈ é L’éjamba, pas é LUî îra déssUs. TU saîs, sô Crîmé és d’Ué ôChaLaCé majésUéUsé. ELLé a rédU împôssîbLé, par La sUîé, ôUé éaîé dé prÈséér mô frèré Cômmé UChàhID. lé maryr és éU rôp Lôgémps après L’assassîa. Eré Lés déUx émps, mô frèré s’és dÈCômpôsÈ é Lé Lîré a éU Lé sUCCès QUé L’ô saî. E dôC, par La sUîé, ôUs sé sô ÈChîÈs à prôUér QU’îL ’y aaî pas éU méUrré maîs séULémé îsôLaîô. Ha, ha ! TU bôîs QUôî ? iCî, Lés méîLLéUrs aLCôôLs, ô Lés ôffré après La môr, pas aa. c’és La réLî gîô, mô frèré, faîs îé, das QUéLQUés aÈés, Lé séUL bar éCôré ôUér Lé séra aU paradîs, après La fi dU môdé. Jé aîs é rÈsUmér L’hîsôîré aa dé é La raCô ér : U hômmé QUî saî ÈCrîré Ué U Arabé QUî ’a mmé pas dé ôm Cé jôUrLà – Cômmé s’îL L’aaî LaîssÈ aCCrôChÈ à U CLôU é éra das Lé dÈCôr –, pUîs sé mé à éxpLîQUér QUé C’és La faUé d’U DîéU QUî ’éxîsé pas é à CaUsé dé Cé QU’îL îé dé Côm prédré sôUs Lé sôLéîL é parCé QUé Lé séL dé La mér L’ôbLîgé à férmér Lés yéUx. DU CôUp, Lé méUrré és U aCé absôLUmé împUî é ’és dÈjà pas U Crîmé parCé QU’îL ’y a pas dé Lôî éré mîdî é QUa ôrzé héUrés, éré LUî é ZôUdj, éré MéUrsaUL é MôUssa. E ésUîé, péda sôîxaédîx as, ôU
15
Lé môdé s’és mîs dé La parîé pôUr faîré dîsparaïré à La hâé Lé Côrps dé La îCîmé é rasfôrmér Lés LîéUx dU méUrré é mUsÈé îmmaÈrîéL. qUé éU dîré MéUrsaUL ? “MéUr séUL” ? “MéUr sô” ? “Né méUrs jamaîs” ? Mô frèré, LUî, ’a éU drôî à aUCU mô das Céé hîsôîré. E Là, ôî, Cômmé ôUs és aïÈs, U faîs faUssé rôUé. l’absUrdé, C’és mô frèré é môî QUî Lé pôrôs sUr Lé dôs ôU das Lé éré dé ôs érrés, pas L’aUré. cômprédsmôî bîé, jé ’éx prîmé î rîséssé î CôLèré. Jé é jôUé mmé pas Lé déUîL, séULémé… séULémé QUôî ? Jé é saîs pas. Jé Crôîs QUé jé ôUdraîs QUé jUsîCé sôî faîé. céLa péU paraïré rîdîCULé à mô âgé… Maîs jé é jUré QUé C’és raî. J’ééds par Là, ô La jUsîCé dés rîbUaUx, maîs CéLLéDES éQUIlIbRES. E pUîs, j’aî Ué aUré raîsô : jé éUx m’é aLLér sas ré pôUrsUîî par U famé. Jé Crôîs QUé jé déîé pôUrQUôî ô ÈCrî Lés raîs Lîrés. Pas pôUr sé rédré CÈLèbré, maîs pôUr mîéUx sé rédré îîsîbLé, ôU é rÈCLama à magér Lé raî ôyaU dU môdé. Bôîs é régardé par Lés férés, ô dîraî QUé Lé pays és U aQUarîUm. Bô, bô, C’és a faUé aUssî, L’amî, a CUrîôsîÈ mé prôôQUé. céLa faî dés aÈés QUé jé ’aéds é sî jé é péUx pas ÈCrîré mô Lîré, jé péUx aU môîs é Lé raCôér, ô ? u hômmé QUî bôî ré ôUjôUrs d’U hômmé QUî ÈCôUé. c’és La sagéssé dU jôUr à ôér das és Carés… c’és sîmpLé : Céé hîsôîré déraî dôC ré rÈÈ Crîé, das La mmé LagUé, maîs dé drôîé à gaUChé. c’ésàdîré é CômméÇa par Lé Côrps éCôré îa, Lés rUéLLés QUî L’ô méÈ à sa fi, Lé prÈôm dé L’Arabé, jUsQU’à sa réCôré aéC La baLLé. J’aî dôC apprîs Céé LagUé, é parîé, pôUr raCôér Céé hîsôîré à La pLaCé dé mô frèré QUî Èaî L’amî
16
dU sôLéîL. céLa é paraï îraîsémbLabLé ? TU as ôr. Jé déaîs rôUér Céé rÈpôsé QUé pérsôé ’a jamaîs ôULU mé dôér aU mômé ôù îL Lé faL Laî. ué LagUé sé bôî é sé parLé, é U jôUr éLLé ôUs pôssèdé ; aLôrs, éLLé préd L’habîUdé dé saîsîr Lés Chôsés à ôré pLaCé, éLLé s’émparé dé La bôUChé Cômmé Lé faî Lé CôUpLé das Lé baîsér ôraCé. J’aî CôU QUéLQU’U QUî a apprîs à ÈCrîré é fraÇaîs parCé QU’U jôUr sô pèré îLLérÈ a réÇU U ÈLÈ grammé QUé pérsôé é pôUaî dÈChîffrér – C’Èaî à L’ÈpôQUé dé ô hÈrôs é dés CôLôs. lé ÈLÈgrammé résa Ué sémaîé à pôUrrîr das sa pôChé jUsQU’à Cé QUé QUéLQU’U Lé LUî Lîsé. Y Èaî aôCÈé, é rôîs Lîgés, La môr dé sa mèré, QUéLQUé par das Lé prô fôd pays sas arbrés. “J’aî apprîs à ÈCrîré pôUr mô pèré é pôUr QUé CéLa é sé réprôdUîsé jamaîs pLUs. Jé ’aî jamaîs ôUbLîÈ sa CôLèré Côré LUîmmé é sô régard QUî mé démadaî dé L’aîdé”, m’a dî Cé hômmé. AU fôd, j’aî La mmé raîsô. vasy, rémés ôî dôC à Lîré, mmé sî ôU és ÈCrî das ma é. chaQUé sôîr, mô frèré MôUssa, aLîas ZôUdj, sUrgî dU RôyaUmé dés môrs é mé îré La barbé é Crîa : “Ô mô frèré HarôU, pôUrQUôî asU LaîssÈ faîré Ça ? Jé é sUîs pas Ué gÈîssé, bô sag, jé sUîs ô frèré !” vasy, Lîs ! PrÈCîsôs d’abôrd : ôUs Èîôs séULémé déUx frèrés, sas sœUr aUx mœUrs LÈgèrés Cômmé ô hÈrôs L’a sUggÈrÈ das sô Lîré. MôUssa Èaî mô aïÈ, sa é héUraî Lés Uagés. iL Èaî dé gradé aîLLé, ôUî, îL aaî U Côrps maîgré é ôUéUx à CaUsé dé La faîm é dé La fôrCé QUé dôé La CôLèré. iL aaî U îsagé agULéUx, dé gradés maîs QUî mé dÈfédaîé é dés yéUx dUrs à CaUsé dé La érré pérdUé dés aCrés. Maîs QUad j’y pésé, jé Crôîs QU’îL ôUs aîmaî dÈjà