CeļoÅ¡ana EiropÄ 2006
Description
CPVNksportaompensācijuistēmaCeļošanairopā006.gadā Jumsepieciešamieokumenti Nauda IepirkšanāsIebraucējiemoalstīm,urastrodasrpusS,riesībaszVNEiropasavienībasalībvalstisptverisuontinentuoiemeļuedus Euro ESeritorijā kompensācijuarrecēm,urasegādātas,trodotiesS,aīsrecesopāEiropasavienībasilsoņiemokeānaīdzidusjūrainorijasietumurastaīdziprasiekrastei, CeļojotaSalstīm,epirkumiemnīdzvestāmrecēmaverobežojumu. Eurorikumīgsaksāšanasīdzeklisairākekā00iljoniemedzīvotāju arVNompensācijasokumentiem,zbraucotoalsts,zrādauitārīsPaseaidentifikācijasarteveidojotagātīguinavuakstu,asniedzasolinšainiemrastiemīdz Aroteikumu,aāsomātasersonīgaiietošanai,evisālākpārdošanai. Austrijā,eļģijā,rancijā,rieķijā,tālijā,rijā,uksemburgā,īderlandē, mēnešusopšegādes.osokumentusarastiagatavoārdevējs,etāVairākekāusēSalstuzoobežāmairsenotiekokumentusmilšuludmalēm,ouglīgāmanībāmīdzzkaltušiemīdzenumiemn NodokļiPVNnkcīze)reskaitītiirkumaenā,nitāSalstīekādi Portugālē,omijā,pānijānācijā.uroimboliskaispzīmējumsr. kāistēmarrīvprātīga,eisiirgotājiajāiedalās.airākasalstisosakakontrole.ādaārtībaastāv,ateicotiesāēvētajamengenasīgumam,nozeriemnežiemīdziemeļuundrām. nodokļiairsavāmaksā. pirkumuinimāloērtību,aruriemaraņemtompensāciju.2006 kasiederieSikumdošanasktuopuma.
Sujets
Informations
| Publié par | DIRECTORATE-GENERAL-FOR-COMMUNICATION-EUROPEAN-COMMISSION |
| Nombre de lectures | 49 |
| Langue | Latin |
| Poids de l'ouvrage | 2 Mo |
Extrait
Ceļošana Eiropā 2006. gadā
Eiropas Savienības dalībvalstis aptver visu kontinentu no Ziemeļu Ledus
okeāna līdz Vidusjūrai un no Īrijas rietumu krasta līdz Kipras piekrastei,
veidojot bagātīgu ainavu rakstu, kas sniedzas no klinšainiem krastiem līdz
smilšu pludmalēm, no auglīgām ganībām līdz izkaltušiem līdzenumiem un
no ezeriem un mežiem līdz ziemeļu tundrām.
Eiropas tautas ar savām daudzveidīgajām tradīcijām, kultūrām un valodām
pārstāv vairāk nekā 7 procentus pasaules iedzīvotāju. To vēsturiskajā
mantojumā ierakstīti gan aizvēsturiski alu gleznojumi, gan grieķu un
romiešu antīkās kultūras pieminekļi, gan vikingu un mauru arhitektūra, gan
viduslaiku cietokšņi, gan renesanses pilis un baroka dievnami. Modernā
Eiropa piesaista ceļotājus arī ar dunošām pilsētām, krāsainiem kultūras
svētkiem, ziemas un vasaras sportu un dažādu tautu virtuvi.
Sešas no Eiropas Savienības valstīm bija starp desmit populārākajiem
tūrisma ceļojumu galamērķiem pasaulē 2004. gadā, un tūrisms joprojām
ir ļoti svarīgs ienākumu avots un darbavietu nodrošinātājs. Ceļošana
ES kļuvusi daudz vieglāka, jo ar pasēm un bagāžu saistītās formalitātes
lielākoties izzudušas. Divpadsmit ES valstīm ir kopīga valūta euro, tādēļ
cenas ir viegli salīdzināmas un nav vairs ar naudas mainīšanu saistīto
izmaksu un neērtību. Izveidotais kopīgais tirgus vairāk nekā 460 miljoniem
iedzīvotāju piedāvā plašāku izvēli un zemākas cenas. Lielākā daļa eiropiešu
uzskata, ka ceļošana Eiropas Savienībā īstenībā ir tikpat vienkārša kā viņu
pašu valstī.
Jums nepieciešamie dokumenti
Eiropas Savienības pilsoņiem
Pase vai identifikācijas karte
Vairāk nekā pusē ES valstu uz to robežām vairs nenotiek dokumentu
kontrole. Šāda kārtība pastāv, pateicoties tā dēvētajam Šengenas līgumam,
kas pieder pie ES likumdošanas aktu kopuma. Šengenas noteikumi atceļ
jebkādu kontroli uz iekšējām robežām, to aizstājot ar efektīvu ES ārējās
robežas kontroli un ieviešot kopīgu vīzu politiku. Pilntiesīgas Šengenas
nolīguma dalībnieces ir Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija,
Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija
(bet ne Īrija un Lielbritānija), kā arī Islande un Norvēģija (kuras nav ES
dalībvalstis).
Tās 10 valstis, kas ES pievienojās 2004. gadā, pagaidām nav pilntiesīgas
Šengenas līguma partneres. Tādēļ ceļošanai uz šīm valstīm, kā arī uz Īriju un
Lielbritāniju, jums būs vajadzīga derīga pase vai identifikācijas karte.
Šķērsojot ES ārējo robežu, jums būs jāuzrāda derīga pase vai identifikācijas
karte. Protams, pase jums varētu būt nepieciešama, izbraucot no ES, lai
iebrauktu galamērķa valstī.
Ceļojot pa ES, vēlams, lai jums būtu pase vai identifikācijas karte, jo,
iespējams, ka jums lūgs apliecināt savu identitāti. Sabiedriskās kārtības
vai valsts drošības apsvērumu dēļ ierobežotos laika periodos iespējama
dokumentu pārbaude uz iekšējām robežām.
Pārliecinieties, ka katram bērnam, kas ceļo kopā ar jums, ir vai nu personīgā
pase, vai identifikācijas karte, vai reģistrācija jūsu dokumentos.
Līgumi, kas noslēgti ar Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici, ļauj
šo valstu pilsoņiem izmantot tos pašus noteikumus, kas attiecas uz ES
pilsoņiem, un ceļot ES tikai ar identifikācijas karti vai pasi.
Vīza
Ceļošanai ES jums nebūs vajadzīga vīza.
Ārpus ES esošu valstu pilsoņiem
Pase
Jums būs nepieciešama derīga pase.
Vīza
Uzturoties ES trīs mēnešus vai īsāku laika periodu, 33 valstu pilsoņiem nav
vajadzīga vīza. Šo valstu vidū ir trīs kandidātvalstis – Bulgārija, Horvātija un
Rumānija (bet ne Turcija) –, kā arī Austrālija, Kanāda, Japāna, Jaunzēlande
un Amerikas Savienotās Valstis. To valstu saraksts, kuru pilsoņiem
nepieciešamas vīzas iebraukšanai Lielbritānijā vai Īrijā, ir mazliet citāds nekā
to valstu saraksts, kuru pilsoņiem nepieciešamas vīzas iebraukšanai citās ES
valstīs. Šaubu gadījumā pārbaudiet informāciju jebkuras ES valsts tuvākajā
konsulātā.
Vīza iebraukšanai valstī, kura pilnā mērā īsteno Šengenas noteikumus,
automātiski piešķir tiesības ieceļot arī citās Šengenas līguma valstīs. Vēl
vairāk – derīga atļauja uzturēties vienā no Šengenas valstīm ir ekvivalenta
vīzai. Jums var pieprasīt attiecīgās valsts vīzu iebraukšanai Īrijā, Lielbritānijā
un jaunajās ES dalībvalstīs.
Nauda
Euro
Euro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis vairāk nekā 300 miljoniem iedzīvotāju
Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Itālijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē,
Portugālē, Somijā, Spānijā un Vācijā. Euro simboliskais apzīmējums ir €.
Euro izmanto arī Andorā, Monako, Sanmarīno un Vatikānā, Rietumbalkānu
valstīs Kosovā un Melnkalnē, kā arī Azoru salās, Kanāriju salās, Franču
Gviānā, Gvadelupā, Madeirā, Martinikā, Majotā, Reinjonā, Senpjērā un
Mikelonā – teritorijās, kas ietilpst ES valstīs un kur norēķinās ar euro.
Euro banknotes visās valstīs ir vienādas, taču katra valsts izlaiž savu metāla
naudu, kurai viena monētas puse visām valstīm ir vienāda, bet uz otras
attēlota zīmīga nacionālā emblēma. Arī Monako, Sanmarīno un Vatikānam
ir savas euro monētas. Jebkuras banknotes un metāla naudu iespējams
izmantot visā euro zonā.
Dānija, Zviedrija un Lielbritānija patlaban neizmanto kopīgo valūtu. Uz
euro ir apņēmušās pāriet 10 dalībvalstis, kas ES pievienojās 2004. gadā,
taču neviena nebūs tam gatava agrāk par 2007. gadu.
Maiņas kursi
Maiņas kursi svārstās, taču 2006. gada janvārī euro kurss pret citu valstu
valūtām bija apmēram šāds:
CY
Kipras mārciņa
0,57
CZ
Čehijas krona
29
DK
Dānijas krona
7,46
EST
Igaunijas krona
16
GB
Lielbritānijas sterliņu mārciņa
0,69
H
Ungārijas forints
253
LT
Lietuvas lits
3,45
LV
Latvijas lats
0,70
M
Maltas lira
0,43
PL
Polijas zlots
3,86
S
Zviedrijas krona
9,41
SK
Slovākijas krona
38
SLO
Slovēnijas tolars
240
J
Japānas jena
139
CN
Ķīnas renminbi-juaņs
9,54
USA
ASV dolārs
1,18
Daudzas viesnīcas, veikali un restorāni valstīs ārpus euro zonas, īpaši tūristu
rajonos, pieņem maksājumus gan euro, gan attiecīgās valsts valūtā, bet tas
nav to obligāts pienākums.
Pastmarkas
Pastmarkas iespējams izmantot tikai tajā valstī, kurā tās iegādātas, pat tad,
ja to cena ir noteikta euro.
Pārrobežu maksājumi
Pateicoties ES noteikumiem, euro izņemšana no bankomāta, maksājums
ar karti vai bankas pārvedums euro (līdz 50 000 €) patlaban maksā vienādi
visā ES. Šie noteikumi attiecas arī uz darījumiem ar euro kontiem valstīs, kas
atrodas ārpus euro zonas, un maksājumiem Zviedrijas kronās.
Eiropa ir kontinents ar tūkstošiem gadu ilgu vēsturi, bagātīgu
kultūras mantojumu un daudzām pasaulē skaistākajām ainavām.
Ceļotājam šeit ir ļoti daudz atklājama un izpētāma, un, pateicoties
Eiropas Savienībai (ES), to darīt ir kļuvis daudz vieglāk.
Daudzas no ES iekšējām robežām iespējams šķērsot bez
robežkontroles, turklāt euro ir padarījis vieglāku izdevīgu
iepirkšanos. Ja jums nepieciešama veselības aprūpe, tā ir viegli
pieejama, un arī mājdzīvnieki vairs nav jāatstāj mājās. Ja jūs
braucat ar auto, autovadītāja apliecība un transportlīdzekļa
apdrošināšanas polise, kas izdota vienā no ES valstīm, ir derīga
visās pārējās. Turklāt jūs visur varat izmantot mobilo telefonu.
Papildu informāciju, noderīgus padomus un Eiropas karti meklējiet
šajā bukletā.
Informatīvais izdevums
Ceļošana Eiropā – 2006
ir arī publicēts paplašinātā versijā
internetā, kur varat atrast saiknes, lai saņemtu sīkāku informāciju par
tajā ietvertajām tēmām:
europa.eu.int/abc/travel
Šo informatīvo izdevumu un citus īsus, skaidrus paskaidrojumus par ES varat atrast
tiešsaistē:
europa.eu.int/comm/publications
Eiropas Komisija
Saziņas ģenerāldirektorāts
Publikāciju nodaļa
B-1049 Brisele
Manuskripts pabeigts 2006. gada janvārī
© Eiropas Kopienas, 2006.
Atļauts pavairot.
Ilustrācijas uz vāka no augšas uz leju un no kreisās uz labo pusi:
Roberto Trioschi, Emmanuel Trépant, Van Parys Media, Zefa, Van Parys Media.
Pa autoceļiem
Autovadītāja apliecība
Autovadītāja apliecība, kas izsniegta vienā no ES valstīm, ir derīga visā ES
teritorijā.
Dažās valstīs tiek pieprasīta ne vien derīga autovadītāja apliecība, bet arī
transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība.
Atcerieties, ka lielākajā daļā valstu vadīt automašīnu atļauts no 18 gadu
vecuma. Minimālais vecuma ierobežojums mašīnas īrēšanai nav noteikts
ES līmenī, parasti tas svārstās 20–23 gadu robežās. Iespējams arī maksimālā
vecuma ierobežojums, un tas var svārstīties starp 65 un 75 gadiem.
Transportlīdzekļa apdrošināšana
Ceļojot pa ES, jūsu transportlīdzekļa apdrošināšanas polise automātiski
nodrošina likumā noteikto minimālo apdrošinājuma summu (civiltiesiskās
atbildības apdrošināšanu). Tas attiecas arī uz Islandi, Norvēģiju un Šveici.
Ja jūsu valstī polise ir derīga daudzveidīgos gadījumos, pārbaudiet, vai
apdrošināšana ir derīga, ceļojot arī pa citām valstīm. Varat apsvērt arī
iespēju apdrošināties pret transportlīdzekļa bojājumiem.
Ceļošanai ES zaļā karte nav nepieciešama, taču tā kalpo par starptautiski
atzītu pierādījumu apdrošināšanai un atvieglo kompensācijas pieprasīšanu,
ja noticis negadījums. Ja jūs neņemat līdzi zaļo karti, jums ir nepieciešama
apdrošināšanas apliecība.
Jūsu apdrošinātājs var jums izsniegt satiksmes negadījuma paziņojuma
Eiropas veidlapu – standartveida dokumentu, kas vienkāršos tūlītēju
paziņojuma aizpildīšanu, ja negadījums noticis citā valstī.
ES noteikumi ļauj ārpus savas valsts notikušos satiksmes negadījumos
cietušajiem ātri saņemt kompensāciju. Tas attiecas ne vien uz
negadījumiem ES, bet arī uz negadījumiem tādās valstīs, kas atrodas
ārpus ES, bet kur ir spēkā zaļo karšu sistēma, ja negadījumā iesaistītas
personas no divām dažādām ES valstīm. Lai atvieglotu autovadītājiem
apdrošināšanas saņemšanu un pieprasīšanu un uzlabotu negadījumos
cietušo aizsardzību, 2005. gadā tika panākta vienošanās par turpmākiem
uzlabojumiem, nosakot lielāku minimālo atlīdzības summu par miesas
bojājumiem un kaitējumu īpašumam.
Droša auto vadīšana
Visās ES valstīs ir obligāti lietot drošības jostas gan priekšējos, gan
aizmugurējos automašīnas sēdekļos, kā arī autobusos. Braucot automašīnā,
bērniem ir jālieto bērnu sēdeklīši.
Atcerieties, ka Īrijā, Kiprā, Lielbritānijā un Maltā jābrauc pa ceļa kreiso pusi
un ka dažās valstīs, piemēram, Beļģijā, Francijā, Nīderlandē un Portugālē,
parasti priekšroka tiek dota tam automobilim, kas tuvojas no labās puses.
Uz šosejām ātruma ierobežojums parasti ir 110, 120 vai 130 km/h,
apdzīvotās vietās – 50 vai 60 km/h. Sekojiet zīmēm, lai pārliecinātos par
precīziem ierobežojumiem un īpašiem nosacījumiem, kas ir jāievēro.
Mobilo tālruņu lietošana automobiļa vadīšanas laikā ievērojami paaugstina
liktenīgu negadījumu risku un ir tieši vai netieši aizliegta visās ES valstīs.
Dažās valstīs ir atļauts lietot mobilo tālruni ar brīvroku ierīci.
Lai gan lielākajā daļā ES valstu maksimālais pieļaujamais alkohola līmenis
asinīs ir 0,5 mg/ml, dažās valstīs tas var būt no 0,2 līdz 0,8 mg/ml
(Kiprā 0,9 mg/ml), bet citās valstīs braucējam netiek pieļauts nekāds
alkohola līmenis asinīs. Eiropas Komisija ir ieteikusi visām valstīm pieņemt
tādu standarta atļauto līmeni, kurš nepārsniedz 0,5 mg/ml.
Ar lidmašīnu
Kopīga Eiropas aviotransporta tirgus izveidošana nozīmē zemākas lidojumu
cenas, kā arī plašāku aviosabiedrību un pakalpojumu izvēli pasažieriem.
Eiropas Savienība ir izstrādājusi tiesību kopumu, lai nodrošinātu taisnīgu
attieksmi pret gaisa transporta pasažieriem.
Aviopasažieru tiesības
Kā aviopasažierim jums ir noteiktas tiesības, kas attiecas uz informāciju par
reisiem un rezervēšanu, bagāžas bojājumiem, reisu atlikšanu un anulēšanu,
iekāpšanas atteikumu, nelaimes gadījuma kompensāciju vai grūtībām, kas
saistītas ar ceļojumu kompleksiem. Šīs tiesības attiecas uz regulārajiem un
čārterreisiem (gan vietējiem, gan starptautiskajiem) starp ES lidostām un
reisiem uz ES lidostām no lidostām, kas atrodas ārpus ES, ja reisu veic ES
aviosabiedrība.
Ar sūdzībām vai pretenzijām varat vērsties pie aviosabiedrības vai ceļojuma
kompleksa organizētāja. Ja tie nepilda savas saistības, jums jāiesniedz
sūdzība attiecīgajā valsts izpildiestādē. Lai saņemtu sīkāku informāciju par
attiecīgo iestādi, zvaniet EUROPE
DIRECT
pa bezmaksas tālruni
00 800 6 7 8 9 10 11.
Drošība
Pārbaudot, vai jūsu bagāžā nav līdzi aizliegti priekšmeti, jūs izvairīsities no
kavēšanās un neērtībām, ja jums kaut ko konfiscēs lidostā. Visā ES ir panākta
vienošanās par priekšmetiem, kas aizliegti lidmašīnas salonā, un tā ir spēkā
visās ES lidostās, tāpat kā to priekšmetu saraksts, kurus nav atļauts nodot
bagāžā. Šie saraksti ir izvietoti reģistrācijas zonā.
Pa dzelzceļu
Eiropas Savienībā ir plašs, 195 000 km garš dzelzceļu tīkls, kas sniedz
starptautiskos pasažieru pakalpojumus visās valstīs. Vairākās valstīs ir
ātrgaitas dzelzceļa līnijas, pa kurām vilcieni iet ar ātrumu 300 km/h.
Milzīgs finansiāls atbalsts tiek sniegts tādiem Eiropas mēroga projektiem kā
dzelzceļa savienojums no Lionas līdz Polijas robežai ar Ukrainu, no Berlīnes
līdz Palermo, no Parīzes līdz Bratislavai un no Varšavas līdz Helsinkiem.
Veselība
Veselības aprūpes pieejamība
Ja jūs esat ES pilsonis un pēkšņi saslimstat, viesojoties jebkurā no ES
valstīm, Islandē, Lihtenšteinā, Norvēģijā vai Šveicē, jums ir pieejama
veselības aprūpe par brīvu vai par pazeminātām cenām. Šī kārtība attiecas
vienīgi uz valsts apmaksātu veselības aprūpi, un katrai valstij ir savi valsts
medicīnas aprūpes noteikumi. Dažās Eiropas valstīs ārstniecība ir bez
maksas, citās jums tā jāapmaksā daļēji, bet citās jāsedz pilna summa un pēc
tam jāpieprasa tās atmaksa. Tāpēc saglabājiet rēķinus, receptes un kvītis.
Lai atvieglotu piekļuvi veselības aprūpei ES un paātrinātu izmaksu segšanu,
ir ieviesta Eiropas Veselības apdrošināšanas karte. Tā aizstāj E111 veidlapu.
Vairāk nekā 50 miljoni ES pilsoņu jau ir kartes īpašnieki. Dažās valstīs
Eiropas Veselības apdrošināšanas kartes elementi ir ieviesti to nacionālajās
kartēs, citas izsniedz atsevišķas kartes. Karti varat saņemt vietējā sociālās
nodrošināšanas nodaļā vai slimokases nodaļā.
Zāles
Ja ceļojumā ņemat līdzi recepšu zāles, paņemiet arī recepti. Neņemiet līdzi
vairāk par to medikamentu daudzumu, kādu personīgi izmantosiet, jo liels
zāļu daudzums var radīt aizdomas.
Ceļojuma apdrošināšana
Ieteicams iegādāties ceļojuma apdrošināšanas polisi, jo tikai nedaudzās
ES valstīs apmaksā medicīnas pakalpojumus pilnā apjomā. Slimība
vai nelaimes gadījums ārzemēs var nozīmēt papildu izmaksas par
pārbraucieniem, mitekli un repatriāciju, un jums vajadzētu apdrošināties
pret šādiem gadījumiem.
Imunizācija
Ceļojot pa ES, nav izvirzītas prasības potēties. Tomēr ir prasības vai
ieteikumi attiecībā uz noteiktām ES teritorijām ārpus kontinenta. Pirms
ceļojuma pārbaudiet informāciju pie sava ārsta.
Ūdens peldvietās
Visā ES izvirzīti stingri peldvietu ūdens tīrības standarti. Peldvietu ūdens
kvalitāti pastāvīgi uzrauga, un Eiropas Komisijas gadskārtējie ziņojumi
liecina, ka ūdens kvalitāte peldvietās pastāvīgi uzlabojas.
Ja pludmalē vai piestātnē redzams zils karogs, varat būt pārliecināti, ka
ūdens kvalitāte, drošība, pakalpojumi un vides apsaimniekošana atbilst
īpašiem standartiem. Zilais karogs ir piešķirts vairāk nekā 3 000 peldvietām
33 valstīs, to skaitā 26 Eiropas valstīs. Šo brīvprātīgo shēmu pārvalda Vides
izglītības fonds.
Ceļojuma laika izvēle
Laika apstākļi
Kopumā Eiropā ir mēreni laika apstākļi. Šajā tabulā parādīta vidējā minimālā
temperatūra janvārī un vidējā maksimālā temperatūra jūlijā ES valstu
galvaspilsētās.
Vidējā minimālā
Vidējā maksimālā
temperatūra
temperatūra
janvārī
jūlijā
°C
ºC
A
Vīne
– 4
25
B
Brisele
– 1
23
CY
Nikozija
5
37
CZ
Prāga
– 5
23
D
Berlīne
– 3
24
DK
Kopenhāgena
– 2
22
E
Madride
2
31
EST
Tallina
– 10
20
F
Parīze
1
25
FIN
Helsinki
– 9
22
GB
Londona
2
22
GR
Atēnas
6
33
H
Budapešta
– 4
28
I
Roma
5
30
IRL
Dublina
1
20
L
Luksemburga
– 1
23
LT
Viļņa
– 11
23
LV
Rīga
– 10
22
M
Valeta
10
29
NL
Amsterdama
– 1
22
P
Lisabona
8
27
PL
Varšava
– 6
24
S
Stokholma
– 5
22
SK
Bratislava
– 3
26
SLO
Ļubļana
– 4
27
Lai iegūtu sīkāku informāciju par laika apstākļiem, pārbaudiet laika
prognozes presē vai sazinieties ar valstu tūrisma birojiem.
Laika zonas
Vasaras laiks
Vasaras laiks visā ES sākas 2006. gada 26. martā, kad pulksteņi tiek pagriezti
par stundu uz priekšu, un beidzas 2006. gada 29. oktobrī, kad pulksteņus
pagriež par stundu atpakaļ.
Mājdzīvnieki
Tagad, kad jebkurš veterinārārsts var izsniegt jauno ES mājdzīvnieka pasi,
ceļot kopā ar kaķi vai suni ir daudz vienkāršāk. Visiem kaķiem un suņiem
ir vajadzīgas pases, kurās atrodama informācija, ka dzīvnieks ir potēts pret
trakumsērgu. Tomēr Īrijā, Lielbritānijā, Maltā un Zviedrijā nepieciešams arī
pierādījums, ka pote ir bijusi efektīva.
Nākamajos piecos gados tiks izmantots elektronisks mikročips, lai dzīvnieku
būtu iespējams viegli identificēt. Pagaidām identifikācijai izmanto
tetovējumu. Izņēmums ir Īrija, Lielbritānija un Malta, kur jau pieprasa
mikročipus.
Kultūras pasākumi
Eiropas Savienība atbalsta un sniedz ieguldījumu daudzos kultūras
projektos un pasākumos, kas katru gadu notiek Eiropā. Viena no tradīcijām
ir katru gadu izraudzīt Eiropas kultūras galvaspilsētu. Par Eiropas
kultūras galvaspilsētu 2006. gadā ir izvēlēta Patras, kura atrodas Grieķijas
rietumkrastā. Pilsēta rīko karnevālus, dzejas un mūzikas dienas, dienas, kas
veltītas senās drāmas mūsdienu pētījumiem, izpildītājmākslas un reliģiskās
mākslas pasākumus. Tā visa kulminācija ir daudzpusīgs mākslas festivāls
bērniem.
Eiropas kalendārs ir bagāts ar festivāliem un īpašiem mūzikas, mākslas,
teātra, dejas mākslas, kinomākslas un sporta pasākumiem. Neaizmirsīsim arī
2006. gada pasaules futbola kausa izcīņu, kas notiks Vācijā. Atklāšanas spēle
notiks 9. jūnijā Minhenē, bet finālspēle – 9. jūlijā Berlīnē.
Ja noticis nelaimes gadījums
Vienots Eiropas neatliekamās palīdzības numurs 112
Lai sazinātos ar neatliekamās palīdzības dienestiem jebkurā ES valstī,
zvaniet 112 no mobilā vai fiksētā tālruņa.
Lietu pazaudēšana vai zādzība
Par visiem zādzību gadījumiem ziņojiet vietējai policijai. Iesniedzot prasību
par apdrošināšanu vai kompensāciju, būs nepieciešams pievienot policijas
ziņojumu. Nekavējoties anulējiet pazaudētas vai nozagtas kredītkartes. Ja
jums nozagta pase, paziņojiet par to savas valsts konsulātā vai vēstniecībā,
kā arī policijā.
Konsultācijas par jūsu tiesībām
Lai iegūtu bezmaksas konsultāciju par ceļotāja vai citām tiesībām un par
to, kur vērsties pēc palīdzības, no jebkuras vietas ES iespējams zvanīt
dienestam EUROPE
DIRECT
pa tālruni 00 800 6 7 8 9 10 11.
Jūs varat nosūtīt dienestam arī elektronisko vēstuli, izmantojot adresi:
europa.eu.int/europedirect
Iepirkšanās
ES teritorijā
Ceļojot pa ES valstīm, iepirkumiem un līdzvestām precēm nav ierobežojumu.
Ar noteikumu, ka tās domātas personīgai lietošanai, nevis tālākpārdošanai.
Nodokļi (PVN un akcīze) ir ieskaitīti pirkuma cenā, un citā ES valstī nekādi
nodokļi vairs nav jāmaksā.
Tabaka un alkohols
Katra valsts var noteikt, cik daudz tabakas un alkohola drīkst pirkt vai
pārvadāt personīgai lietošanai. Citiem vārdiem sakot, ja jūs pārsniegsiet
atļauto preču daudzumu, iespējams, ka jums lūgs pierādīt, ka preces
paredzētas personīgai lietošanai, un pamatot to iegādi. Valsts atļautais
daudzums nedrīkst būt mazāks par:
800 cigaretēm
400 cigarillām
200 cigāriem
1 kg tabakas
10 l stiprā alkohola
20 litriem stiprinātā vīna (kā porteris vai šerijs)
90 litriem vīna (no tiem maksimums 60 litriem dzirkstošā vīna)
110 litriem alus.
Ierobežotu laika periodu vairākas valstis (Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Īrija,
Itālija (vienīgi attiecībā uz Slovēniju), Lielbritānija, Somija, Vācija un Zviedrija)
ievēro ierobežojumus attiecībā uz cigaretēm un dažos gadījumos vairākiem
tabakas produktiem, kas tiek ievesti no astoņām valstīm, kas ES pievienojās
2004. gadā (Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Slovākija, Slovēnija un
Ungārija).
Iebraucējiem no ārvalstīm
Ja jūs ierodaties ES no ārvalstīm, jums ierobežotā daudzumā (tas norādīts tālāk)
ir atļauts personīgai lietošanai ievest preces bez PVN un akcīzes nodokļa. Šie paši
noteikumi ir spēkā, iebraucot no Kanāriju salām, Normandijas salām, Gibraltāra vai
citām vietām, uz kurām neattiecas ES noteikumi par PVN un akcīzi.
Tabakas izstrādājumi
200 cigaretes vai
100 cigarellas vai
50 cigāri vai
250 grami tabakas
Alkoholiski dzērieni
1 litrs alkoholisku dzērienu ar alkohola saturu pāri 22 % vai
2 litri stiprinātā vīna vai dzirkstošā vīna
2 litri nedzirkstošā vīna
Smaržas
50 grami
Tualetes ūdens
250 ml
Citas preces
Līdz 175 € vērtībai.
Tomēr ir noteikts 90 € limits ceļotājiem, kuri ir jaunāki par 15 gadiem un
brauc uz visām ES valstīm, izņemot Dāniju, Igauniju, Lielbritāniju, Lietuvu,
Nīderlandi, Ungāriju un Vāciju. Somijā 175 € ietilpst maksimāli atļautie 16 litri
alus vienai personai.
PVN eksporta kompensāciju sistēma
Iebraucējiem no valstīm, kuras atrodas ārpus ES, ir tiesības uz PVN
kompensāciju par precēm, kuras iegādātas, atrodoties ES, ja šīs preces kopā
ar PVN kompensācijas dokumentiem, izbraucot no valsts, uzrāda muitā trīs
mēnešus kopš iegādes. Šos dokumentus parasti sagatavo pārdevējs, bet tā
kā sistēma ir brīvprātīga, ne visi tirgotāji tajā piedalās. Vairākas valstis nosaka
pirkumu minimālo vērtību, par kuriem var saņemt kompensāciju.
Patērētāju aizsardzība
Jūs kā patērētāju aizsargā daži pamatlikumi, kas ir spēkā jebkurā ES valstī, kur
jūs atrodaties.
•
Pērkot pārtiku ES, jūs varat būt pārliecināti par visaugstākajiem drošības
standartiem, jo pārtikas ražošanu, pārstrādi, krāsvielu un piedevu
lietošanu, kā arī tirgošanu reglamentē stingri pārtikas drošības noteikumi.
•
ES tiesiskie akti par pārtikas marķēšanu ļauj jums pārbaudīt visu, ko jūs
pērkat. Jābūt pieejamai pilnīgai informācijai gan par sastāvdaļām, tostarp
ģenētiski pārveidotām sastāvdaļām, jebkādām krāsvielām, konservantiem,
saldinātājiem un citām ķīmiskām piedevām. Pastāv arī noteikumi par to,
kādus produktus var uzskatīt par “organiskiem”.
•
Lai cenas būtu vieglāk salīdzināt, lielveikalos jānorāda pārtikas produktu cena
vienā vienībā – litrā vai kilogramā.
•
Kosmētikas produktiem, kā saules filtriem, jānorāda, cik ilgi tos drīkst
izmantot pēc atvēršanas. Meklējiet atvērta trauka simbolu.
•
Maldinoša reklāma ir aizliegta, un ES tiesību aktos ir paredzēta aizsardzība
pret ceļojumu kompleksu un daļlaika īpašuma tiesību shēmām, kā arī pret
negodīgiem līgumu noteikumiem un komerciālo praksi.
Padomi patērētājiem
Eiropas patērētāju aizsardzības centri sniedz praktisku informāciju par
patērētāju tiesībām, kā arī padomus un palīdzību pretenziju gadījumā
vai strīdu izšķiršanā. Šie centri atrodas visās 25 ES valstīs, Islandē un
Norvēģijā. Centru sarakstu jūs varat atrast mājas lapā
europa.eu.int/comm/
consumers/redress/ecc_network/ecc_network_centers.pdf
Meklējiet ziedu!
Uz ikdienas patēriņa precēm, sākot ar mazgāšanas līdzekļiem un beidzot
ar tekstilprecēm, meklējiet simbolisku ziedu – ES ekoloģisko
marķējumu. Lai atrastu ar ekoloģisko marķējumu iezīmētus
izstrādājumus, ielūkojieties mājas lapā
www.eco-label.com
. Tagad
simbolisko ziedu iespējams arī atrast, meklējot videi draudzīgu
viesnīcu, jauniešu viesnīcu vai pansiju. Nesen šajā sarakstā tika
iekļautas arī nometnes vietas. Simboliskais zieds nozīmē, ka mājvieta
ir samazinājusi enerģijas un ūdens patēriņu, izmanto atjaunojamus
enerģijas avotus un dara visu, lai samazinātu atkritumus.
C
e
ļ
o
š
a
n
a
E
i
r
o
p
ā
C
e
ļ
o
š
a
n
a
E
i
r
o
p
ā
Eiropas Savienība
ES valstis, kurās izmanto euro.
ES valstis, kurās neizmanto euro.
©
V
a
n
P
a
r
y
s
M
e
d
i
a
© Van Parys Media
© Van Parys Media
© Getty images
© Van Parys Media
© Van Parys Media
© Van Parys Media
© Getty Images
2006
ISBN 92-79-00548-0
,!7IJ2H9-aafeia!
NA-71-05-869-LV-C
Saziņa
Valodas
Eiropā ir liela valodu bagātība. Galvenās ES valodu grupas ir ģermāņu,
romāņu, slāvu, baltu un ķeltu valodas. ES iestādēs lieto 21 oficiālu valodu,
bet ir vēl daudzas citas mazāk lietotas valodas.
Daudzi Eiropas iedzīvotāju bez dzimtās valodas runā vismaz vienā
svešvalodā. Tomēr, ceļojot pa Eiropu un sarunājoties ar vietējiem
iedzīvotājiem, pamēģiniet izmantot dažas frāzes vietējā valodā. Iesākumam
noderēs
“Labrīt”
:
Angļu
. . . . . . . . . . .
Good morning
Nīderlandiešu
. . . . .
Goedemorgen
Čehu
. . . . . . . . . . . .
Dobré ráno
Poļu
. . . . . . . . . . . . . .
Dzień dobry
Dāņu
. . . . . . . . . . . .
God morgen
Portugāļu
. . . . . . . . .
Bom dia
Franču . . . . . . . . . . .
Bonjour
Slovaku
. . . . . . . . . . .
Dobré ráno
Grieķu . . . . . . . . . . .
Kalimera
Slovēņu
. . . . . . . . . .
Dobro jutro
Igauņu
. . . . . . . . . .
Tere hommikust
Somu
. . . . . . . . . . . . .
Hyvää huomenta
Īru . . . . . . . . . . . . . . .
Dia dhuit
Spāņu
. . . . . . . . . . . .
Buenos días
Itāļu
. . . . . . . . . . . . .
Buongiorno
Ungāru
. . . . . . . . . . .
Jó reggelt
Latviešu
. . . . . . . . .
Labrīt
Vācu . . . . . . . . . . . . . .
Guten Morgen
Lietuviešu
. . . . . . .
Labas Rytas
Zviedru
. . . . . . . . . . .
God morgon
Maltiešu
. . . . . . . . .
L-Ghodwa t-Tajba
Mobilie tālruņi
Pateicoties ES
GSM
tehniskajam standartam, jūs varat izmantot savus
mobilos tālruņus visā Eiropā un daudzās citās pasaules daļās. Pirms
ceļojuma tomēr sazinieties ar savu tīkla operatoru, lai pārliecinātos, ka jūsu
telefonam ir starptautiskās viesabonēšanas iespējas. Cenas var būt augstas,
tāpēc Eiropas Komisija pēta starptautisko viesabonēšanas tirgu un raugās,
vai tajā nenotiek pret konkurenci vērsta darbība.
Savukārt ES tīmekļa vietnē
europa.eu.int/information_society/roaming
jūs varat atrast informāciju par mobilo telefonu viesabonēšanas izmaksām,
lai izvēlētos izdevīgākos nosacījumus tā lietošanai ārvalstīs. Tajā doti
visu 25 ES valstu mobilo tīklu operatoru tarifu paraugi un tiešas saiknes
uz to tīmekļa vietnēm, kā arī norādījumi un padomi par starptautisko
viesabonēšanu.
Telefons
Starptautiskiem telefona zvaniem no jebkuras ES valsts jāizmanto tikai
viena ciparu kombinācija pirms numura. Šie cipari ir 00.
Valstu tālsarunu kodi ir:
A
Austrija
43
B
Beļģija
32
CY
Kipra
357
CZ
Čehija
420
D
Vācija
49
DK
Dānija
45
E
Spānija
34
EST
Igaunija
372
F
Francija
33
FIN
Somija
358
GB
Lielbritānija
44
GR
Grieķija
30
H
Ungārija
36
I
Itālija
39
IRL
Īrija
353
L
Luksemburga
352
LT
Lietuva
370
LV
Latvija
371
M
Malta
356
NL
Nīderlande
31
P
Portugāle
351
PL
Polija
48
S
Zviedrija
46
SK
Slovākija
421
SLO
Slovēnija
386
Internets
Ceļojot jūs varat pārbaudīt savu elektronisko pastu, sūtīt un saņemt ziņas
vai arī meklēt informāciju internetā mūsdienās plaši pieejamajās interneta
kafejnīcās. Ja jūs ceļojat ar savu personālo datoru, jūs varat piekļūt
internetam daudzās viesnīcās, kur numuros ir pieeja internetam. Ja jums
piedāvā iezvanpieeju, pārliecinieties, vai piedāvātais numurs ir vietējais.
Zvanot uz serveri citā valstī, izmaksas ļoti sadārdzināsies.
Vēl viena iespēja ir izmantot tā saucamos
Wi-Fi
bezvadu tīklus, kas patlaban
pieejami lidostās, dzelzceļa stacijās un citās vietās.
Wi-Fi
zonas (bezvadu
interneta piekļuves vietas) parasti ir skaidri norādītas. Bieži vien piekļuve ir
par maksu, un jūsu personālais dators būs jāaprīko ar īpašu bezvadu tīkla
karti.
Elektrība
Visā Eiropā ir 230 V un 50 Hz maiņstrāva. Īrijā, Kiprā, Lielbritānijā un Maltā
ir četrstūrainas trīszaru kontaktdakšas, bet visās pārējās ES valstīs ir divzaru
kontaktdakšas. Tās var atšķirties, tomēr jūs varat izmantot līdzpaņemtās
ierīces, piemēram, matu žāvētājus vai skuvekļus, jebkurā valstī. Parasti
lidostās un kūrortos ir iespējams nopirkt adapterus.
Plašāka informācija
par Eiropas Savienību
Informācija visās ES oficiālajās valodās ir pieejama internetā.
Jūs varat tai piekļūt Europa serverī:
europa.eu.int
.
Visā Eiropā ir simtiem vietējo ES informācijas centru. Jūs varat
atrast sev tuvākā ES informācijas centra adresi šādā tīmekļa
vietnē:
europa.eu.int/comm/relays/index_en.htm
EUROPE
DIRECT
ir dienests, kas atbild uz jūsu jautājumiem
par Eiropas Savienību. Jūs varat sazināties ar šo dienestu
pa bezmaksas tālruni +
800 6 7 8 9 10 11
(vai pa maksas
tālruni no kādas valsts ārpus ES: +32-2-299 96 96) vai pa
elektronisko pastu, ielūkojoties tīmekļa vietnē
europa.eu.int/europedirect
Jūs arī varat saņemt informāciju un brošūras par Eiropas Savienību latviešu
valodā šādās iestādēs:
Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā
Aspazijas bulvāris 28 (4. un 5. stāvs)
Rīga, LV-1050
Tālr. 7 085 400
Fakss: 7 085 448
www.eiropainfo.lv
Eiropas Parlamenta Informācijas
birojs Latvijā
Aspazijas bulvāris 28 (3. stāvs)
Rīga, LV-1050
Tālr. 7 085 460
Fakss: 7 085 470
www.europarl.lv
Eiropas Savienības Informācijas aģentūra
Aspazijas bulvāris 28 (2. stāvs)
Rīga, LV-1050
Tel. 7 212 611
Fakss: 7 223 063
www.esia.gov.lv
LR Ārlietu ministrija
Brīvības bulvāris 36
Rīga, LV-1395
Tālr. 7 016 210
Fakss: 7 828 121
www.mfa.gov.lv
Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta pārstāvniecības un biroji ir atrodami visās Eiropas
Savienības valstīs. Eiropas Komisijas delegācijas darbojas arī citviet pasaulē.
Saeimas Eiropas Savienības
informācijas centrs
Jēkaba iela 10/12
Rīga, LV-1811
Tālr. 7 087 295
Fakss: 7 087 366
www.eiroinfo.lv
Eiropas Informācijas centrs
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Pērses iela 2
Rīga, LV-1442
Tālr. 7 039 430
Fakss: 7 039 431
www.eic.lv
ES Specializētais dokumentācijas centrs
LU Sociālo zinātņu fakultāte
Lomonosova iela 1/korp. A, 331. telpa
Rīga, LV-1019
Tālr. 7 089 872
Fakss: 7 089 852
Informācija tūristiem
Oficiālo nacionālo tūrisma organizāciju tīmekļa vietnēs jūs gūsiet sīku
informāciju par jebkuru ES valsti, ko domājat apmeklēt.
A
Austrija
www.austria.info
B
Beļģija
www.visitflanders.com
www.opt.be
CY
Kipra
www.visitcyprus.org.cy
CZ
Čehija
www.czechtourism.com
D
Vācija
www.germany-tourism.de
DK
Dānija
www.visitdenmark.com
E
Spānija
www.spain.info
EST
Igaunija
www.visitestonia.com
F
Francija
www.franceguide.com
FIN
Somija
www.visitfinland.com
GB
Lielbritānija
www.visitbritain.com
GR
Grieķija
www.gnto.gr
H
Ungārija
www.hungarytourism.hu
I
Itālija
www.enit.it
Izmantoti valstu nosaukumu
saīsinājumi, ar kuriem valsts
piederība tiek apzīmēta
automobiļu numuros.
IRL
Īrija
www.ireland.ie
L
Luksemburga
www.ont.lu
LT
Lietuva
www.travel.lt
LV
Latvija
www.latviatourism.lv
M
Malta
www.visitmalta.com
NL
Nīderlande
www.holland.com
P
Portugāle
www.visitportugal.com
PL
Polija
www.poland-tourism.pl
S
Zviedrija
www.visit-sweden.com
SK
Slovākija
www.slovakiatourism.sk
SLO
Slovēnija
www.slovenia.info
© Van Parys Media
© Getty Images
Eiropas Savienības dalībvalstis
Bijusī Dienvidslāvijas
Republika Maķedonija
Former Yugoslav
Republic of Macedonia
© 2010-2024 YouScribe