Eiropas zivsaimniecība un akvakultūra

-

Documents
12 pages
Obtenez un accès à la bibliothèque pour le consulter en ligne
En savoir plus

Description

LV.qxd 22/12/05 16:08 Page 1Nr. 27 2005. gada decembrisEiropas KomisijaEiropas zivsaimniecībaun akvakultūra Resursu aizsardzība – Komisijas rīcība ārkārtas situācijāAkvakultūraNovērst un izskaust epizootijasZuKopējs mērķis, vietēja mēroga rīcība IzpēteZilo tunzivju vaironās slēgtās audzētavās Eiropas Komisijas publikācija I Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāts I ISSN 1830-1606LV.qxd 22/12/05 16:08 Page 2[Kalendārs SatursGadatirgi un izstādes2 Kalendārs• Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas kārtējāsesija, Stambula (Turcija), 2006. gada 24. – 27. janvāris. 3 IevadrakstsPamatojoties uz ieteikumiem, ko sniegusi Zinātniskāpadomdevējas komiteja, kuras pēdējā sesija notika 2005. gada 4-7 Lietaoktobrī, VVZK lems par atseviu zivju, tostarp anvu, kefaļu,Ārkārtas pasākumi nopietnu pikareļu, heku u.c., uzkrājumu pārvaldību.> un neparedzētu situāciju risinānaiLai saņemtu plaku informāciju:Tālr.: +39 06 57 05 64 41E-pasts: alain.bonzon@fao.org8-9 AktualitāteTīmekļa vietne: http://www.faogfcm.org• Saimniecībās audzēto zivju veselība• Zu aizsardzība – nepieciems• MSE Seafood & Processing, rīkotiesRimini (Itālija), 2006. gada 4. – 7. februāris. tirdzniecības izstāde ir veltīta visai Vidusjūras zvejniecības un10-11 Atklājumsakvakultūras nozarei – no ražonas līdz pat pasniegnaigaldā. Zilo tunzivju audzēna slēgtās> Lai saņemtu plaku informāciju: audzētavās – pirmie cerīgie rezultātiTālr.

Sujets

Informations

Publié par
Nombre de visites sur la page 12
Langue Latvian
Signaler un problème

LV.qxd 22/12/05 16:08 Page 1
Nr. 27 2005. gada decembris
Eiropas Komisija
Eiropas zivsaimniecība
un akvakultūra
Resursu aizsardzība – Komisijas
rīcība ārkārtas situācijā
Akvakultūra
Novērst un izskaust
epizootijas
Zu
Kopējs mērķis,
vietēja mēroga rīcība Izpēte
Zilo tunzivju vaironās
slēgtās audzētavās
Eiropas Komisijas publikācija I Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāts I ISSN 1830-1606LV.qxd 22/12/05 16:08 Page 2
[Kalendārs Saturs
Gadatirgi un izstādes
2 Kalendārs
• Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas kārtējā
sesija, Stambula (Turcija), 2006. gada 24. – 27. janvāris. 3 Ievadraksts
Pamatojoties uz ieteikumiem, ko sniegusi Zinātniskā
padomdevējas komiteja, kuras pēdējā sesija notika 2005. gada 4-7 Lieta
oktobrī, VVZK lems par atseviu zivju, tostarp anvu, kefaļu,
Ārkārtas pasākumi nopietnu pikareļu, heku u.c., uzkrājumu pārvaldību.
> un neparedzētu situāciju risinānaiLai saņemtu plaku informāciju:
Tālr.: +39 06 57 05 64 41
E-pasts: alain.bonzon@fao.org
8-9 AktualitāteTīmekļa vietne: http://www.faogfcm.org
• Saimniecībās audzēto zivju veselība
• Zu aizsardzība – nepieciems
• MSE Seafood & Processing, rīkoties
Rimini (Itālija), 2006. gada 4. – 7. februāris.
tirdzniecības izstāde ir veltīta visai Vidusjūras zvejniecības un
10-11 Atklājumsakvakultūras nozarei – no ražonas līdz pat pasniegnai
galdā. Zilo tunzivju audzēna slēgtās
> Lai saņemtu plaku informāciju: audzētavās – pirmie cerīgie rezultāti
Tālr.: +39 05 41 74 44 66
E-pasts: l.bologna@riminifiera.it 12 Īsumā
Tīmekļa vietne: http://www.medseafood.com
• Fish International, Brēmene (Vācija),
2006. gada 12. – 14. februāris.
Izstāde apvieno svarīgākos jūras vel tirdzniecībā iesaistītos
uzņēmējus, koncentrējot uzmanību uz zivsaimniecības un
akvakultūras ražojumu tirdzniecības un mārketinga jautājumiem.
Līdzās citiem darbības veidiem tā savā 2006. gada pasākumā
piedāvā forumu par austrumu un rietumu tirdzniecību.
> Lai saņemtu plaku informāciju: Ieteikums lasītājiem
Tālr.: +49 421 350 52 60 Savus komentārus vai ierosinājumus varat mums nosūtīt
E-pasts: info@fishinternational.de uz du adresi: European Commission –
Tīmekļa vietne: http://www.fishinternational.com Directorate-General for Fisheries and Maritime Affairs –
Communication and Information Unit – Rue de la Loi/Wetstraat 200
B-1049 Brussels vai pa faksu (+ 32) 2 299 30 40, ar norādi Eiropas
zivsaimniecība un akvakultūra. E-pasts: fisheries-magazine@cec.eu.int
Eiropas zivsaimniecība un akvakultūra ir Eiropas Komisijas Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāta sagatavots izdevums. Tas tiek izplatīts pēc pieprasījuma
un ir bezmaksas (skatīt kuponu 12. lpp.). Eiropas zivsaimniecība un akvakultūra tiek izdots piecas reizes gadā, un tāpat tas ir pieejams Zivsaimniecības un jūrlietu
ĢD interneta mājaslapā (http://www.europa.eu.int/comm/fisheries/policy_en.htm).
Atbildīgais izdevējs: Eiropas Komisija, Zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektorāts, ģenerāldirektors.
Nosacījumi par ierobežotu atbildību: neskatoties uz to, ka par izdevumu atbildīgs ir Zivsaimniecības un jūrlietu ĢD, Komisija nekādā veidā nav ne pieņēmusi,
ne apstiprinājusi s publikācijas pozīcijas. Jebkurjā izdevumā paustais paziņojums nevar tikt interpretēts kā Eiropas Komisijas Zivsaimniecības un jūrlietu ĢD
viedokļu atspoguļojums.
Komisija negarantē jā publikācijā iekļauto datu pareizību.
Komisija vai jebkura persona, kas rīkojas tas vārdā, uzņemas visu atbildību attiecībā uz izdevuma izmantonu.
© Eiropas Kopienas, 2005.
Pārpublicēna atļauta, atsaucoties uz izdevumu.
Foto uz vāka: © Lionel Flageul
Izdevējs: Mostra – Printed in Belgium – Izdots uz pārstrādāta papīraLV.qxd 22/12/05 16:08 Page 3
Steidzami risinājumi un ilgtermiņa rīcība
Pēdējo mēne aktuālo notikumu dēļ bieži ir tiku apspriesti ārkārtas pasākumi, kas Komisijai bija
jāveic, lai novērstu anvu krājumu izsīknu Gaskoņas līcī. Paklausot zinātnieku brīdinājumiem, zveja tika
uz laiku pārtraukta. Protams, ņemot vērā pasākumu nozīmīgumu, kā arī to, cik sāpīgi tie skāra nozarē
strādājos, notikuis atsaucās sabiedrības viedoklī.
Tomēr di pasākumi tiek veikti ļoti reti un aizvien pēc saskaņotiem un brīdinoem zinātnieku atzinumiem.
Bez tam ārkārtas pasākumi atbilst arī attiecīgo uzņēmēju interesēm, kuri neko neiegūtu, ja izzustu resursi,
kas nodrona viņu iztiku.
Ārkārtas pasākumi ir tikai pirmais posms apdraudēto sugu krājumu aizsardzībā. Tā, piemēram, jau 2001.
gadā tika veikti ārkārtas pasākumi mencu aizsardzībai. Pateicoties tiem, izdevās panākt tūlītēju un precīzu
aizsardzību, bet nevilcinoties ārkārtas pasākumiem sekoja ilgtermiņa rīcība: vispirms tehniski pasākumi un
pēc tam, sākot ar 2003. gadu, atjaunonas plāns. Līdzīga kārtība, sākot ar nākamo gadu, tiks ievērota
attiecībā uz anvu aizsardzību: Komisija ierosinās, kas ir darāms gad iesākto ārkārtas pasākumu
turpinānai.
Protams, Komisija vēlas, lai ārkārtas pasākumi būtu jāpiemēro pēc iespējas retāk. Lai to panāktu, kopīgiem
spēkiem ir jāstrādā resursu saglabānas labā – uzlabojot zinānas, piemērojot tādas zvejas kvotas, kas
atbilst konkrētām situācijām un krājumu apdraudētībai, izvēloties tehniskus pasākumus vai zvejas
intensitātes ierobežojumus gadījumos, kad apstākļi to pamato, un pastiprinot kontroli un iespējamās
200 sankcijas pret tiem, kuri kopējos noteikumus neievēro. KZP reforma rekomendē vispārēji ieviest ilgtermiņa
opas
pārvaldības plānus (un, ja nepieciems, arī atjaunonas plānus), jo tas ļautu izvairīties noeu.int
nepieciemības veikt ārkārtas pasākumus.
Nedrīkst pieļaut, ka ārkārtas pasākumi aizēnotu pastāvīgo darbu, ko Komisija, dalībvalstis un sektora
pārstāvji veic ilgtspējīgas zvejniecības attīstības nodronānai Eiropā. Izsīkstot resursiem, nekāda veida
zveja vairs nespēs pastāvēt.
Redakcija
3
Nr. 27 2005. gada decembris Eiropas zivsaimniecība un akvakultūra
I I
IevadrakstsLV.qxd 22/12/05 16:08 Page 4
Ārkārtas pasākumi nopietnu
un neparedzētu situāciju
risinānai
Komisija ir pieņēmusi lēmumu par ārkārtas pasākumu, lai
nosargātu anvu krājumus Gaskoņas līcī, kur tiem draud
izsīkna. Anvu zveja ir uz laiku apturēta. s aktuālais
notikums pierāda, ka mums ir ilgāk jāpakavējas pie jēdziena
rkārtas pasākums”.
Anvu zvejas liegums Kas ir ārkārtas pasākums?
1992. gadā Eiropas Savienība Regulā, ar ko izveido
Kopienas zivsaimniecības un akvakultūras sistēmu,
Sākuma datums: 2005. gada 3. jūlijs
ieviesa ārkārtas pasākumus zivsaimniecībā. s regulas
15. pants dod Komisijai tiesības ārkārtas situācijās
Beigu datums: 2005. gada 2. oktobris, pagarināts līdz 2005. gada pieņemt lēmumu par ajadzīgajiem pasākumiem,
31. decembrim kurus ievieuz laiku, kas nav ilgāks par seem
mēneem”. Komisija var ieviest s pasākumus pēc
savas iniciatīvas. Tas ļauj nekavējoties rīkoties, lai
Suga: anvi – suga ar īsu dzīves ilgumu (3 gadi), kas nārsto no
risinātu opietnu un neparedzētu” situāciju, kuras
aprīļa vidus līdz augusta vidum
tipiskākais piemērs ir negaidīta, strauja krājumu
samazinānās.
Zvejas zona: Gaskoņas līcis
Kāpēc rodas ārkārtas pasākumu
nepieciemība – vai krājumu strauju
Brīdinājuma signāli: laikā no 2000. līdz 2004. gadam anvu nozveja samazinānos nav iespējams paredzēt?
samazinājās par apmēram 75 % (no 37 000 līdz 8 600 tonnām). 2005.
Par zvejas ierobežojumiem resursu aizsardzībai Ministru
gadā laikā līdz 31. maijam tika nozvejotas tikai 230 tonnas, lai arī
padome lemj vienu reizi gadā, decembrī, ņemot vērā
Padome visam gadam bija pieīrusi zvejas atļaujas 30 000 tonnu
Komisijas priekikumus, kuru pamatā savukārt ir
nozvejai. Uzklausot Spānijas bažas 2005. gada pavasarī un
zinātniskie ieteikumi. Tātad katram krājumu veidam
iepazinusies ar ICES atzinumu, kas ieteica apturēt zveju, Komisija
tiek izstrādāti pasākumi saskaņā ar teko gada datiem,
pieņēma lēmumu par pirmo zvejas liegumu no 2005. gada 3. jūlija
kas parasti ļauj veikt ticamas prognozes.
līdz 2. oktobrim. Spānija un Francija veica pētījumus, un abas
konstatēja, ka krājumi ir apdraudēti. Balstoties uz em
Tomēr var gadīties, ka neparedzētu – gan dabas,
pētījumiem, Komisijas ZZTEK ietvaros sasauktā ekspertu komiteja
gan citu faktoru izraisītu – apstākļu dēļ situācija kļūst
apstiprināja zvejas lieguma nepieciemību.
nopietnāka, nekā tika prognozēts, tāpēc, ka decembrī
pieejamā informācija neļāva izdarīt vajadzīgos
Pasākuma pamatojums: 2005. gada 12. septembrī ZZTEP secinājumus, vai arī tāpēc, ka Komisija, lemjot par
atkārtoti sniedza savu viedokli par zvejas lieguma nepieciemī- zvejas atļaunu, nebija pietieko ņēmusi vērā
bu. Tā kā bija konstatēts ārkārtēji zems pieaugu zivju un mazuļu zinātniskās prognozes. Tādā gadījumā krājumi var
līmenis anvu krājumos, Komiteja paziņoja, ka nav pieņemami negaidīti nonākt draudīgā situācijā, jo īpa tāpēc,
nekādi citi pārvaldības pasākumi kā vienīgi zvejas liegums”. ka pārzveja ir jūtami ietekmējusi atsevius krājumus
Apstiprinot ICES veikto vērtējumu, ZZTEK ieteica pieņemt un to apjoms var neparedzēti svārstīties. Visbeidzot
lēmumu par zvejas liegumu vismaz līdz 2006. gada jūlijam. ir jāuzsver, ka straujiem soļiem notiek jūras izpēte,
kas ik dienas ļauj atklāt jaunus mijiedarbības aspektus
starp zvejniecību un jūras vidi. Tāpēc gadījumos,
kad kādas sugas krājumi negaidīti ir apdraudēti, valsts
varasiestādei ir jāspēj risināt situāciju, izmantojot ātras
lēmumu pieņemnas procedūras.
Tomēr ir būtiski uzsvērt, ka ārkārtas pasākumiem
ir izņēmuma raksturs. Kopējās zivsaimniecības politikas
© Lionel Flag
4LV.qxd 22/12/05 16:08 Page 5
reformā priekoka tiek dota ilgtermiņa pasākumiem
krājumu apsaimniekonā, uzsverot pārvaldības
un atjaunonas plānu nozīmi. e plāni ir balstīti
uz zinātniskiem datiem un nosaka zvejas iespējas
vairāku sezonu garumā, ņemot vērā to, vai krājumi
saglabājas bioloģiskās drobas līmenī. Vispārēja du
plānu pieņemna ļautu izvairīties no nepieciemības
izmantot īstermiņa ārkārtas pasākumus vai vismaz
atstāt tos vienīgi ļoti īpaem gadījumiem.
Uz kādiem datiem balstās Komisija, lemjot
par ārkārtas pasākumiem?
e pasākumi vienmēr tiek pamatoti un pat ieteikti
ar zinātniskiem pētījumiem, kas izstrādāti pēc stingras
kārtības. Par piemēru varam izvēlēties divus 2005. gadā
ieviestos pasākumus. Pieņemot lēmumu par anvu
aizsardzību, Komisija balstījās uz ICES atzinumu un uz
Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas
padomes (ZZTEK) ekspertu sanāksmes secinājumiem.
Kāda ir ārkārtas pasākumu ievienas
procedūra?
Izņēmuma situācijām tiek piemērota izņēmuma
procedūra: Komisija nekavējoties pieņem lēmumu par
pasākumiem, kuru ilgums nepārsniedz 6 mēnes.
Lēmums tiek tūlītēji piemērots. Komisija var di rīkoties
pēc savas iniciatīvas vai paklausot kādas dalībvalsts
lūgumam,
ja tās zivsaimniecības pārvalde ir konstatējusi noteiktu
krājumu apdraudējumu. Tie tā pagāju gada maijā
rīkojās Spānija pēc tam, kad tika reģistrēta ārkārtīgi
niecīga anvu nozveja Gaskoņas līcī. Savukārt 2003.
gadā pēc Apvienotās Karalistes lūguma tika ieviesti
ārkārtas pasākumi dziļūdens koraļļu rifu aizsardzībai
pret tralēnas ietekmi zonā uz ziemeļrietumiem
no Skotijas.
Dalībvalstīm ir iespēja vērsties pret ārkārtas ➔
2005. gada jūlijā tiek aizliegta
anvu zveja Gaskoņas līcī. Tā iemesls:
© Lionel Flageul satrauco nozvejas samazinānās,
kas ļāva nojaust krājumu kritisko stāvokli.
5LV.qxd 22/12/05 16:08 Page 6
Pēc vairākkārtīgiem mazuļu nozvejas
novērojumiem Komisija 2003. gada
pavasarī pieņēma lēmumu mencu
krājumu aizsargānai aizliegt Baltijas
jūrā zveju ar traļiem.
pasākumiem, taču tādā gadījumā tām ir jārīkojas
ar Padomes starpniecību. Visām divdesmit piecām
dalībvalstīm tiek dots mēnesi ilgs termiņ kura laikā
ar kvalificētu vairākumu ir jāpieņem lēmums par
atirīgu pasākumu.
2003. gada aizliegums, kas ierobežo Vai ārkārtas pasākumi ir bieži?mencu zvejniecību Baltijas jūrā
Atcerēsimies – ārkārtas pasākumiem ir jāsaglabā
izņēmuma raksturs, tie nedrīkst aizstāt ilgtermiņa
Sākuma datums: 2003. gada 15. aprīlis rīcību. Piemēram, 2001. gadā kā ārkārtas pasākums
tika pieņemts lēmums par moratoriju mencu zvejai
Ziemeļu jūrā un Rietumskotijā, lai risinātu ļoti straujo
Beigu datums: 2003. gada 31. maijs mencu krājumu samazinānos. Kop2002. gada
decembra, kad tika uzsākta Kopējās zivsaimniecības
politikas reforma, Komisija ir ieviesusi trīs ārkārtasSuga: Menca
pasākumus, lai glābtu kādus krājumus vai dabīgo vidi:
dziļūdens koraļļu rifus (2003. un 2004. gadā), mencas
Zvejas zona: Baltijas jūra un plekstveidīgās zivis Baltijas jūrā (2003. gadā) un
anvus Gaskoņas līcī (divkārt 2005. gadā). Ik reizi
attiecīgā zveja tika pārtraukta uz dažiem mēneem, Brīdinājuma signāli: Mencu krājums Baltijas austrumu daļā
un tas notika, balstoties uz attiecīgiem zinātniskajiemsamazinājies no aptuveni 392 000 tonnām 1984. gadā līdz 67 000
atzinumiem.tonnām 2002. gadā, un mencu krājums rietumu daļā samazinājies
no 54 000 1973. gadā līdz 22 000 tonnām 2002. gadā. ICES
Vai KZP reforma ir izmainījusi ārkārtaszinātniskie pētījumi liecina, ka abi tiku pārmērīgi izzvejoti, kā
pasākumu noteikumus?rezultātā ir mazs mencu krājuma apjoms. Situācija Baltijas austrumu
2002. gada reforma saglabāja ārkārtas pasākumudaļā radīja bažas zinātniekiem, kuri brīdina, ja zivju mirstība
principu, vienlaikus ieviet nozīmīgas izmaiņas. nesamazināsies, mencu krājumam draud izmirna. Problēmas
pamatā bija kvotu neievērona un neziņona par mencu atranās
Vispirms tika paplanāta ārkārtas pasākumuvietu.
piemēronas zona. To mērķis ir saglabāt ne tikai
apdraudētos krājumus, bet visu ekosistēmu. Būtībā
Pasākuma pamatojums: 2003. gada pavasarī tika fiksēta lēmumu par ārkārtas pasākumu var pieņemt gadījumā,
pārmērīga mencu mazuļu nozveja. s neliela izmēra mencas tika ja kāda zvejas darbība apdraud jūras vidi. Pamatojoties
izbrāķētas un neatbilda noteiktajām kvotām; mencu krājums uz principu, Komisija 2003. gada augustā aizliedza
ievērojami samazinājās. Eiropas Komisija noteica aizliegumus grunts traļu izmantonu teritorijā, kas pazīstama ar
(1)zvejai, izmantojot tralerus, lai mencu mazuļi tiktu pasargāti. nosaukumu Darwin Mounds, zemūdens koraļļu rifu
Ārkārtas pasākumi papildināja eso ilgtermiņa aizliegumu, kas aizsardzībai.
ierobežo mencu zvejniecību vasaras sezonas mēnes (1. jūnijs –
31. augusts). Vēl kādas nozīmīgas izmaiņas: turpmāk Komisija vienu
reizi var pagarināt ārkārtas pasākumu. Arī pagarinājuma
termiņnevar pārsniegt ses mēnes. Anvu zvejasPapildu paziņojums 2004. gadā paplanātais aizliegums netika
lieguma gadījumā Komisija divas reizes noteica trīsatjaunots – lai gan zvejniecības ierobežojums vasaras mēnes
mēnes ilgu lieguma periodu, kas ilgst līdz 2005. gadapaliek spēkā, taču ar nozari tika saskaņoti tehniskie pasākumi, kas
decembrim, kad Padome lems par zvejas iespējāmsamazina treileru zvejas apjomus. 2005. gadā trīs apgabali tika slēgti
2006. gadā.zvejniecībai visa gada garumā. Eiropas Komisija izstrādā ilgtermiņa
pārvaldības plānu, kas attiecas uz mencām Baltijas jūrā. Plāna
Vai arī valstis var pieņemt ārkārtasgalvenie elementi tiks ieviesti kā Padomes noteikumu daļa, kas
pasākumus?paredz zvejniecības apjomu ierobežonu 2006. gadā. Plāna
Jā, 2002. gada tiesību aktos ir ietverti jauni noteikumipamatā ir zvejas apjoma samazināna un papildu kontroles
attiecībā uz dalībvalstīm. Kopir uzsākta reforma, valstspasākumi.
pati var pieņemt ārkārtas pasākumu, kura termiņ
nepārsniedz 3 mēnes, ar nosacījumu, ka attiecīgie
ūdeņi ir pilnībā pakļauti s valsts suverenitātei (pretējā
(1) Uz ziemeļrietumiem no Skotijas.
6
© Nils AukanLV.qxd 22/12/05 16:08 Page 7
Traleru izmantonas aizliegums,
lai aizsargātu Darwin Mounds koraļļu rifus
Sākuma datums: 2003. gada 22. augusts
Beigu datums: 2004. gada 21. februāris, pagarināts par
6 mēneem līdz 2004. gada 22. augustam
Nesen jūras izpētes laikā atklātos dziļūdens koraļļu rifus 2003. Suga: Dziļūdens koraļļu rifi. Galvenokārt atrodami
gadā ar ārkārtas pasākuma palīdzību bija jāpasargā pret tra-
200 – 100 metru dziļumālēnas ietekmi.
Zvejas zona: Darwin Mounds, Skotijas dienvidrietumu krastos
(Lielbritānija)
Brīdinājuma signāli: Zinātniskos pētījumos, kas pirmo reizi
gadījumā valsts vērs pie Komisijas, kurai ir jāpieņem publicēti 2002. gada maijā, ICES ziņojumos sniegti lietiskie
lēmums par ārkārtas pasākumu). Protams, valstij ir pierādījumi tam, ka Darwin Mounds koraļļu rifi ir bojāti. Sānu
jāpaziņo par savu lēmumu Komisijai, kurai savukārt skenera sonārs un fiksētas kameras jūras dzelmē atklājus
15 dienu laikā s lēmums ir jāapstiprina, jāatceļ vai jāgroza. bojātus koraļļus un redzamas traleru radītas rētas. ICES uzskata,
ka Mounds koraļļi ir nopietni apdraudēti. Lielbritānija ir vērsusies
Dalībvalstij ir jāievēro pārredzamības prasība, tādēļ pēc palīdzības Eiropas Savienībā, lai pieņemtu ārkārtas
gan gadījumā, ja tā pati pieņem ārkārtas pasākumu, pasākumus, aizliedzot traleru izmantonu vietās, kur Darwin
gan tad, ja vērs pie Komisijas, valstij ir jāpaziņo par Mounds sastopami koraļļi. Pamatojoties uz Lielbritānijas
soli pārējām dalībvalstīm un attiecīgajām Reģionālajām sniegtajiem un ICES ziņojumos apskatītajiem pierādījumiem,
konsultatīvajām padomēm (biežāk to apzīmēnai Eiropas Komisija nolēma, ka koraļļu biotopi ir nopietni apdraudēti
izmanto saīsinājumu RAC no nosaukuma angļu valodā un nepieciems veikt tūlītējus to aizsardzības pasākumus.
Regional Advisory Council). Padomju rīcībā ir 5 dienu
termiņ lai iesniegtu savus apsvērumus Komisijai,
Pasākuma pamatojums: Pirms Padome pieņem ilgtermiņakura var pieņemt lēmumu, kad ir iepazinusies ar visu
pasākumus, zvejniecība, izmantojot tralerus, netiek apturēta.pu nostāju. Tomēr kopreformas sākuma vēl nav
Eiropas Komisija uzskatīja par nepieciemu nekavējoties aizliegtticis pieņemts neviens valsts līmeņa ārkārtas pasākums.
traleru izmantonu Darwin Mounds.
Vai Eiropas Savienība palīdz uzņēmējiem,
kuriem ir jāpiemēro ārkārtas pasākumi? Papildu paziņojums: Ārkārtas pasākumi Darwin Mounds stājās
Praksē ārkārtas pasākumi var sagādāt lielas neērtības spēkā 2004. gada martā un ir saskaņoti ar paeizējiem Padomes
uzņēmējiem, kam tie ir jāpiemēro. Ārkārtas pasākumi noteikumiem par dziļūdens koraļļu rifu aizsardzību.
neparedzēti aptur plānoto zveju, kā arī ietekmē visus
pārējos nozares posmus – jūras produktu vairumtirgo-
tājus, mazumtirgotājus, pārstrādātājus u.c. Tomēr e
pasākumi ir nepieciemi, lai saglabātu un nodronātu
tālāku zivsaimniecības pastāvēnu.
Lai palīdzētu uzņēmējiem jā grūtajā situācijā, dalībval-
(2)stis var saņemt atbalstu no Eiropas Savienības ZVFI
fonda, piemēram, lai līdzfinansētu zvejas darbību pagai-
du apturēnu kuģiem, kurus skar zvejas liegums.
(2) Zivsaimniecības virzības finansēnas instruments.
7
© Erling SvensenLV.qxd 22/12/05 16:08 Page 8
Aktualitāte
Saimniecībās audzēto zivju veselība
Komisija ierosina jaunus noteikumus attiecībā uz saimniecībās audzēto
zivju veselību ar mērķi vienkārt un modernizēt likumdonu. Vienlaikus
Komisija vēlas sekmēt tirdzniecības sakarus un uzlabot konkurētspēju jā
svarīgajā sektorā. 2004. gadā Eiropas Savienības akvakultūras produkcijas
vērtība pārsniedza 2,5 miljardus eiro. Tomēr ik gadu 20 % no kopējā
© Lionel Flageulprodukcijas daudzuma skar slimību izraisīti zaudējumi. Viens no Komisijas
priekikuma būtiskākajiem aspektiem ir slimību novērna katrā Ierosinot profilakses pasākumus epizootijas draudu mazinānai
Eiropas audzētavās, Komisija vēlas uzlabot vispārējo sanitāro stāvokliražonas ķēdes posmā. akvakultūras jomā.
? gada augustā Komisija pēc plam apspriedēm ar Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības jomā kādu
akvakultūras sektora pārstāvjiem ierosināja pārskatīt un akvakultūras dzīvnieku varēs pārvest ES robežai tikai
uzlabot spēkā eso likumdonu attiecībā uz saimnie- tādā gadījumā, ja tas tiks ievests no valsts, kas sniedz
cībās audzētu zivju un gliemežu veselību. Minēto jomu pietiekamas sanitārās garantijas, vai no das valsts
paaik regulē trīs direktīvas, kas visas ir pieņemtas zonas. Attiecīgo novērtējumu veic pēc stingriem
pirms 10–15 gadiem un tādējādi ir atjaunināmas un kritērijiem, tādiem kā tiesību akti, kontroles līdzekļi u.c.
pielāgojamas jomas paeizējam stāvoklim, ņemot vērā
pēdējos tehniskos un zinātniskos sasniegumus. Minētās Pamatprincips, ko Komisija ir noteikusi attiecībā
direktīvas tika pieņemtas attiecībā uz foreļu, la un uz iekjo tirdzniecību, ir ds: dzīvnieku var pārvest
austeru audzēnu, savukārt paaik tiesību aktiem no vienas valsts uz otru tikai tādā gadījumā, ja tas tiek
ir jāņem vērā arī jaunās darbības, kas attīstās izvests no vietas, kam ir līdzvērtīgi vai augstāki sanitārie
pārmaiņām bagātajā akvakultūras sektorā. rādītāji. Piemēram, ir aizliegts pārvest jūras plauža
mazuļus no vietas X, kurā ir kāda endēmiska slimība,
Lai vienkārtu noteikumus, trīs spēkā esos direktīvas uz vietu Y, kurā s slimības nav; turpretī pārvena
būtu aizstājamas ar vienu. pa iemesla dēļ prieki- no vietas Y uz vietu X ir atļauta.
kumā liela nozīme ir pieirta noteikumu piemēronas
elastībai: neskaitāmi slimību novērnas soļi turpmāk o slimībām brīvas teritorijas”
būs vietējo iestāžu atbildībā, kas ievērojami samazinātu Ir nepieciems sanitārā stāvokļa nolikums. Attiecībā
administratīvo procedūru skaitu un ļautu ieviest vietējai uz endēmiskajām slimībām dalībvalstis var noteikt o
situācijai piemērotus pasākumus. slimības brīvas” teritorijas – tādas teritorijas, kurās kāda
slimība nav sastopama vietas ģeogrāfisko un klimatisko
Profilakse un tirdzniecība apstākļu dēļ, kas nepieļauj dotās slimības attīstību,
Direktīvas priekikumā vispirms ir uzsvērta slimību vai tādēļ, ka nav dzīvnieku, kas ir uzņēmīgi pret doto
profilakse, kas pieprasa modru līdzdalību no visiem slimību, vai arī tādēļ, ka valsts ir ieviesusi s slimības
iesaistītajiem uzņēmējiem un kompetentajām kontroles izskaunas programmu. Attiecībā uz eksotiskām slimī-
iestādēm – atkarībā no dalībvalsts tās var būt valsts, bām (tādām, kas nav sastopamas Eiropas Savienībā)
reģionāla vai vietēja mēroga iestādes. m iestādēm katrai kompetentajai iestādei ir jāievieīpa pasākumu
ir jāizsniedz licences audzētavām un pārstrādes telpām, plāni slimību skarto teritoriju ierobežonai un slimības
jārūpējas par labas higiēnas prakses un izsekojamības izskaunai, tiklīdz tā ir atklāta.
noteikumu ievēronu, jāuzrauga katras audzētavas
zivju mirstības un saslimstības līmeņu rādītāju izmaiņas. Cīņai pret epidēmiju Komisija ierosina izskaunas
da stingra kontrole ļaus ierobežot slimības tūdaļ pēc noteikumus (kas obligāti piemērojami eksotiskajām
(1)to atklānas, lai tās nepāraugtu epizootijā . slimībām un pēc izvēles piemērojami endēmisku
slimību gadījumā). e noteikumi var pat ietvert inficēto
Vēl viens veids, kā novērst slimību izplatīnos, dzīvnieku iznīcinānu un to ūdeņu attīrīnu, kuros
ir nepieļaut inficētu zivju vai gliemežu nokļūnu slimība attīstījusies. Akvakultūras produktu ražotāji
slimības neskartā zonā. Tāpēc Komisijas priekikumā varēs saņemt kompensācijas no Eiropas
ir ietverti jauni noteikumi attiecībā uz akvakultūras Zivsaimniecības fonda līdzekļiem.
dzīvnieku un ražojumu pārdonu un importu; to mērķis
ir saskaņot Eiropas Savienības tiesību aktus ar jaunajām Ja e priekikumi tiks pieņemti, tas būs būtisks
Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas normām, uz solis sektora konkurētspējas uzlabonā, kas vairos
kurām atsaucas arī Pasaules Tirdzniecības organizācija. patērētāju uzticību akvakultūras ražojumiem.
8 (1) Epizootija – dzīvnieku epidēmija.
Eiropas zivsaimniecība un akvakultūra
Nr. 27 I 2005. gada decembris ILV.qxd 22/12/05 16:08 Page 9
Zu aizsardzība – nepieciems rīkoties
Eiropas zu ir apdraudēti. To apliecina fakts, ka mazuļu daudzums pēdējā laikā ir tik ļoti samazinājies,
ka vairs veido tikai 1 % no kādreiz reģistrētā daudzuma. Komisija ir ierosinājusi pasākumus ilgtermiņa
pārvaldības attīstībai, kas ļautu zu krājumus atjaunot.
© Lionel Flageul Starptautiskās Jūras pētniecības padomes Nacionālās pārvaldības programmas
(ICES) pēdējā ziņojumā ir secināts: Zušu krājumi Vispirms regulas projekts nosaka mērķi, kas skar
gandrīz noteikti ir zem līmeņa, ko var uzskatīt par pieaugu zu migrāciju uz atklāto jūru, kur tie dodas
bioloģiskajai drošībai atbilstošu.” Lai saprastu, kādas nārstot: katrā upes baseinā sudrabzu atlikumam ir jābūt
briesmas apdraud zus, īsumā atgriezīsimies pie s 40 % no to pieaugu zu skaita, kas migrētu uz jūru
sugas visai īpa dzīves cikla. ideālos dabīgos apstākļos, proti, ja tie nesaskartos ar
migrācijas ēriem, ar piesārņojumu un zveju.
Visi zu piedzimst Sargasu jūrā, Atlantijas okeāna
ziemeļos. Golfa straume kāpurus aiznes uz Eiropu Ņemot vērā dzīvotņu un zvejas veidu daudzveidību, kas
un Ziemeļāfriku. Barība, ko tie atrod gar piekrasti, ietekmē zu populācijas dažādos upju baseinos, pieņem-
kāpuriem ļauj kļūt par stikla zušiem, zu mazuļiem. tie pasākumi nevar būt visos reģionos vienādi. Tāpēc
Dodoties augp pa upju straumi, mazuļi nonāk dalībvalstīm ir jālemj par pasākumiem, kas jāpieņem
mierīgos ūdeņos, dīķos un līdzenumu ūdeņos, kur mērķa sasniegnai; tā var būt zvejas ierobežona vai
tie kļūst par pieauguem zuem – dzeltenajiem zušiem. zu migrāciju ietekmējo ēru novērna, piemēram,
Apmēram desmit gadus vēlāk no dzeltenajiem zuem dzīvotņu atjaunona, piesārņojuma vietu attīrīna vai
izveidojas sudrabzuši. Tie savukārt dodas lejup pa upes kāpņveida zivju ceļu ierīkona gar aizsprostiem.
straumi, sasniedz Sargasu jūru, nārsto un mirst.
Tie saldūdenī pavadītā dzīves cikla laikā zu ir Katram upes baseinam ir jāizveido īpa pārvaldības
pakļauti dažādiem apdraudējumiem. programma”. Programmas, kas skar upes, kuras aptver
vairākas valstis, kā Reina, Mēza, Doru un Težu, ir
Vispirms zu tiek pla zvejoti visā dzīves cikla laikā, jāsaskaņo iesaistīto dalībvalstu starpā.
sākot no stikla zu stāvokļa līdz sudrabzu stadijai.
Bez tam suga nevairojas slēgtās audzētavās, savukārt Pārvaldības programmas ir jāiesniedz Komisijai līdz 2006.
savvaļas krājumi (jo īpa stikla zu) kalpo par barību gada beigām. Tās izskatīs un apstiprinās Zivsaimniecības
akvakultūrai. zinātnes, tehnikas un ekonomikas padome, lai program-
mas stātos spēkā 2007. gada 1. jūlijā. Komisija plāno
Gan jūrā, gan iekemes ūdeņos zu cieno dabīgo arīdzan ieviest citus, uz ilgāku laikposmu attiecinātus
dzīvotņu izzunas un ūdens piesārņojuma. Tāpat gan pasākumus, kas paredzētu, piemēram, ieviest izsekojamī-
ceļā augp, gan lejup pa upes straumi zuem traucē bas sistēmas, lai novērstu noteikumu pārkāpumus, vai
neskaitāmi cilvēku radīti ēri, tādi kā dambji un izvērtēt pasākumus, kas ļautu palielināt stikla zu
aizsprosti. Augsta mirstība ir pieaugu zu vidū, daudzumu krājumu uzlabonai un saglabānai.
kas dodas uz nārsta vietām.
Pagaidu saglabānas pasākums
Tāpēc pasākumiem, kas paredzēti zu aizsardzībai, Kamēr vēl Komisija nav apstiprinājusi nacionālās pārvaldī-
ir jāietver gan piekrastes zonas zu mazuļu aizsardzībai, bas programmas, regulas priekikums ierosina īstermiņa
gan iekemes ūdeņi pieaugu zu aizsardzībai. saglabānas pasākumu – pārtraukt zu zveju ik mēnesi
no 1. līdz 15. datumam. Zveju arī lieguma laikā varēs
Pēc vairākkārtējām apspriedēm ar zinātniekiem, kā arī turpināt tās dalībvalstis, kas spēs pierādīt, ka ir ieviesus
akvakultūras sektora un dalībvalstu pārstāvjiem Komisija pasākumus, kas tām ļaus sasniegt prasīto 40 % sudrab-
gada oktobrī ierosināja regulu par pasākumiem Eiropas zu atlikuma līmeni. Tas pats attiecas arī uz stikla zu
zu krājumu atjaunonai. Priekikums turpina rīcības zveju, ja e zu ir paredzēti savaironai upēs, nevis
plānu, ar ko Komisija iepazīstināja jau 2003. gadā akvakultūrai. Lai s regulas priekikums tiktu izteikts
(sk. izdevumu Eiropas Zivsaimniecība Nr. 24, 2004. konkrētā formā, tas vispirms 2006. gada laikā ir
gada decembris, 9. – 10. lpp.). jāapstiprina Eiropas Parlamentam un Padomei.
9
Nr. 27 2005. gada decembris Eiropas zivsaimniecība un akvakultūra
I ILV.qxd 22/12/05 16:08 Page 10
Atklājums
Zilo tunzivju audzēna slēgtās audzētavās –
pirmie cerīgie rezultāti
?ovasar Spānijā pirmo reizi tika veikta audzētu zilo tunzivju
ikru apaugļona in vitro. s ir nozīmīgs solis pretī zilās
tunzivs audzēnai slēgtās audzētavās, kas varētu sniegt
labus rezultātus akvakultūras nākotnes attīstībā. Pētījums
tika veikts projektā REPRO-DOTT, ko finansē Eiropas
Savienība un kas apvieno zinātniekus no Spānijas,
Francijas, Maltas, Grieķijas, Itālijas, Vācijas un Izraēlas.
Zilās tunzivs akvakultūra ir liels nākamo gadu izaicinā-
jums. Zivs panākumi pasaules un jo īpa Japānas un
Amerikas tirgos ir padarīju to par ražojumu ar augstu
tirdzniecības vērtību (sk. Eiropas Zivsaimniecība, Nr. 23,
2004. septembris, 10. – 11. lpp.).
Paaik zilās tunzivs audzēna Vidusjūrā notiek,
izmantojot sugas īpatņus, kas tiek baroti eldos
Izpētes projektā REPRO-DOTT iesaistītajiembūros”. Dzīvnieki tiek noķerti reizēm ļoti tālu no baronas zinātniekiem izdevās panākt zilās tunzivs ikru
apaugļonu in vitro.vietām un tiek pārvesti īpa m mērķim izveidotos
būros, kurus līdz udzētavai” aizvelk kuģis, kas
pārvietojas ar nelielu ātrumu. Barona ar sardīnēm
un anviem ļauj zivis piedāvāt tirgū brīdī, kad ražojums
ir sasniedzis savu optimālo kvalitāti un atbilst ļoti
precīzajām gastronomu, jo īpa Japānas
gastronomu, prasībām. Tāpēc tika uzsākts pla mēroga projekts ar mērķi labāk
izpētīt zilo tunzivju vaironās ciklu un iespējas tās
da veida audzētavas sava ienesīguma dēļ ir ļoti pavairot slēgtās audzētavās. Projekts apvienoja astoņu
(3)izplatītas Vidusjūrā. Komerciālie panākumi draud jūras izpētes institūtu konsorciju, no kuriem septiņi
izraisīt pārmērīgas krājumu nozvejas, jo īpa Vidusjūrā, pārstāv Vidusjūras reģionu. Projektu, kura nosaukums ir
uz kurieni nārstot ik vasaru dodas daļa populācijas. REPRO-DOTT, finansē Eiropas Kopiena, kas tam
(1) (2)Satrauktas par situāciju, ICCAT , VVZK un Eiropas pieīrusi 1,5 miljonus eiro piektās Zinātniskās izpētes
Savienība pieņēma noteikumus, kas paredz stingru pamatprogrammas ietvaros.
zilās tunzivs pārvaldību ar mērķi ierobežot baronas
darbības (Deklarācija par ievietonu būrī, paraugu
ņemnas procedūra, licencēto audzētavu saraksts,
būros ievietotā zivju daudzuma uzskaite un tirgona).
Klusā okeāna pusēBez tam katra līgumslēdzējas puse ieviekontroles
pasākumus mazuļu nozvejas mazinānai. 2006. gadā
ICCAT zinātniskā komiteja novērtēs zilās tunzivs
Klusā okeāna pusē Japānas pētnieki, kas strādā pie
krājumus un ICCAT spriedīs par ieviesto pārvaldības
dienvidu zilo tunzivju pavaironas, izvēlējās atirīgu ceļu
pasākumu efektivitāti.
nekā pētnieki Eiropā. Viņi uzsāka pētīt vides apstākļu
kopumu, tas ir, turēt tunzivis liela izmēra tilpnēs, ļaujot tāmNeiespējamība panākt tunzivju vaironos
vairāku gadu garumā pierast pie slēgtas vides optimālosslēgtās audzētavās
ūdens kvalitātes un temperatūras apstākļos. Metode deva
Ja izdotos panākt zilo tunzivju vaironos slēgtās
augļus: 2002. gada jūnijā Osakas Kinki universitātes
audzētavās, tas būtu risinājums, kas atbilstu tirgus
pētnieki panāca pilnu zilo tunzivju vaironās ciklu un
prasībām, vienlaikus mazinot savvaļas krājumu apdrau-
ieguva slēgtās audzētavās dzimu sugas īpatņu ikrus.
dētību. Diemžēl kop1996. gadā tika sākta pirmo būru
Tomēr liels s metodes ierobežojums ir tas, ka nav
izmantona, Vidusjūrā ne reizi nav novērota spontāna
iespējams paredzēt, kad ikri tiks iegūti.
zilo tunzivju vaironās slēgtā audzētavā.
(1) Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabānas komisija – reģionāla zivsaimniecības organizācija, kas ir kompetenta Atlantijas okeāna un tam piedero jūru,
tostarp Vidusjūras, tunzivju un radniecīgo sugu pārvaldībā.
10
(2) Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija – reģionāla zivsaimniecības organizācija, kas kompetenta Vidusjūras un Melnās jūras zvejas pārvaldībā.
(3) Instituto español de Oceanografia, Universidad de Cadiz, Institut français de Recherche pour l’Exploration de la Mer, Institute of marine Biology of Crete, Israël
oceanographic and limnological Research, Malta Centre for Fisheries Sciences, Università degli Studi di Bari un Universität Heinrich-Heine Düsseldorf.
Eiropas zivsaimniecība un akvakultūra
Nr. 27 I 2005. gada decembris I
© REPRO-DOTT