Es ist kein Zufall, dass die These von der Überwindung der Dichotomien“von Kultur und Politik,

Ws1

Informations

• Publié par: Epsu
• Nombre de lectures: 80
• Langue: Esperanto

Extrait

republicart Manifesto

Džeralds Raunigs

[07/08_2002]

republic

art

“Efekt

ī

vu postmodernistisk

ā

republik

ā

nisma konceptu nepieciešams defin

ē

t vid

ē

(

au milieu

) uz glob

ā

l

ā

s

masu pieredzes pamata.” (Maikls H

ā

rts / Antonio Negri)

Republika

negras

ā

s p

ā

rveidot valsts iek

ā

rtu, c

ī

n

ī

ties pret nacion

ā

l

ā

s valsts kr

ī

zi vai padar

ī

t to par k

ā

du no

supervalst

ī

m. M

ū

su izp

ē

tes objekts ir konkr

ē

ta nereprezentat

ī

vu m

ā

kslas izpausmju pieredze un it

ī

paši

pret ekonomisko globaliz

ā

ciju v

ē

rsto kust

ī

bu darb

ī

ba. Tom

ē

r š

ī

republikas m

ā

ksla

netiecas ar

revolucion

ā

ru patosu pasludin

ā

t jaunu glob

ā

lu kop

ī

bu. T

ā

ir velt

ī

ta eksperiment

ā

l

ā

m organiz

ā

cijas

form

ā

m, kas

ī

slaic

ī

gi att

ī

st

ā

s nedroš

ā

s mikrositu

ā

cij

ā

s, izm

ēģ

inot jaunus pašorganiz

ē

šan

ā

s pa

ņē

mienus

un mijiedarb

ī

bu ar citiem eksperimentiem. M

ā

kslas “organiz

ē

još

ā

funkcija” (Valters Benjamins) paver

jaunas telpas zon

ā

s, kur

ā

s p

ā

rkl

ā

jas m

ā

ksliniecisk

ā

darb

ī

ba, politiskais akt

ī

visms un teoriju rad

ī

šana.

re

public

art

“M

ē

s p

ā

rdz

ī

vojam daudz radik

ā

l

ā

ku politiz

ē

šanos nek

ā

jelkad l

ī

dz šim, jo t

ā

tiecas izdz

ē

st robežu starp

publisko un priv

ā

to sf

ē

ru – nevis ar vienotas publiskas telpas iebrukumu priv

ā

taj

ā

sf

ē

r

ā

, bet gan ar

radik

ā

li jaunu un atš

ķ

ir

ī

gu politisko telpu vairošanu.” (Ernesto Laklo / Šantala Mufe)

Publiskais

nav ne k

ā

da s

ā

kotn

ē

ja substance, ne ar

ī

nemain

ī

ga teritorija. Svar

ī

gi ir nevis pasludin

ā

t vai

konceptualiz

ē

t

vienu vien

ī

gu

publisko sf

ē

ru (kas pieder

ē

tu tikai privili

ģē

tajiem sl

āņ

iem vai visaptverošai

megasabiedr

ī

bai), bet dr

ī

z

ā

k atbilstoši sabiedr

ī

bas daudzš

ķ

aut

ņ

ain

ī

bai nep

ā

rtraukti veidot daž

ā

das

publisk

ā

s sf

ē

ras: t

ā

ir t

ā

du publisko sf

ē

ru vairošana, kuras uztveramas nevis statiski, bet dr

ī

z

ā

k k

ā

sadal

ī

šan

ā

s un emancip

ē

šan

ā

s centienu rezult

ā

ti.

T

ā

das situ

ā

cijas laik

ā

un telp

ā

rada priekšnoteikumus, lai daž

ā

di st

ā

vok

ļ

i var

ē

tu main

ī

ties viet

ā

m,

atš

ķ

ir

ī

go attiecinot pret atš

ķ

ir

ī

go. Robežas ir caurlaid

ī

gas, un pašas situ

ā

cijas nav ne ekskluz

ī

vi

izsl

ē

dzošas, ne inkluz

ī

vi vien

ā

dojošas. Tas noz

ī

m

ē

nevis publisko sf

ē

ru saskan

ī

gu apvienošanu, bet dr

ī

z

ā

k

gan sadursmes rosinošu atv

ē

ršanu. Nevis salied

ē

šanu un piln

ī

gu caurskat

ā

m

ī

bu, bet dr

ī

z

ā

k gan nemit

ī

gu

konfliktu, arvien no jauna apstr

ī

dot daž

ā

das poz

ī

cijas. Publika te nav iedom

ā

jama pat

ē

r

ē

joša skat

ī

t

ā

ja

lom

ā

; izr

ā

des sa

ņ

emšanai tiek pretstat

ī

ta atseviš

ķ

u notikumu rad

ī

šana un “publiskajaim cilv

ē

kam” –

daudzveid

ī

gas subjektific

ē

šan

ā

s iesp

ē

jas.

re

publicart

Publisk

ā

m

ā

ksla (

Public Art

) dažnedaž

ā

d

ā

s vari

ā

cij

ā

s plauka jau 90. gadu s

ā

kum

ā

: l

ī

dzdal

ī

bas

praktiz

ē

šana, kolekt

ī

v

ā

s m

ā

kslas formas, jauna žanra publisk

ā

m

ā

ksla, komunik

ā

ciju gerilja, konkr

ē

t

ā

s

intervences, akt

ī

visms u.tml. tendences m

ā

kslinieciskaj

ā

s interes

ē

s iez

ī

m

ē

ja p

ā

reju no uztveres

jaut

ā

jumiem uz soci

ā

lu un politisku darb

ī

bu.

Ī

slaic

ī

gi projekti guva virsroku p

ā

r objektiem, grupas – p

ā

r

individu

ā

liem m

ā

ksliniekiem un l

ī

dzdal

ī

ba – p

ā

r m

ā

kslas pat

ē

r

ē

šanu.

Kopš 90. gadu vidus arvien vair

ā

k kriti

ķ

u š

ī

m politisk

ā

s m

ā

kslas noris

ē

m p

ā

rmeta depolitiz

ē

šanos un pat

neoliber

ā

lisma ekspansijas atbalst

ī

šanu. Pamatojot savu nost

ā

ju, vi

ņ

i nor

ā

d

ī

ja uz m

ā

kslas projektu

apšaub

ā

mo lomu džentrifik

ā

cijas procesos vai valsts soci

ā

lo strukt

ū

ru degrad

ā

cijas apsl

ē

pšan

ā

, šo

projektu izmantošanu pils

ē

tas t

ē

la veidošanai t

ū

risma m

ā

rketing

ā

, spekul

ē

šanu ar margin

ā

lu t

ē

mu un

grupu atš

ķ

ir

ī

gumu, “t

ē

viš

ķā

m

ā

kslinieka” atgriešanos pa s

ē

tas durv

ī

m. Kritikas vilnis izrais

ī

ja j

ū

tamu

reakciju ar

ī

meinstr

ī

ma

m

ā

ksl

ā

, atk

ā

pšanos uz vecaj

ā

m teritorij

ā

m, atgriešanos pie uztveres probl

ē

m

ā

m.

http://www.republicart.net

1

Ta

č

u tagad atkal v

ē

rojamas zin

ā

mu p

ā

rmai

ņ

u z

ī

mes. Š

ķ

iet, ka jaunaj

ā

situ

ā

cij

ā

ieg

ū

ts tas, k

ā

tr

ū

ka 90.

gadu noris

ē

s: iek

ļ

aušan

ā

s plaš

ā

k

ā

kontekst

ā

un saiknes ar sabiedrisk

ā

m kust

ī

b

ā

m. Iesaistoties

daudzveid

ī

gaj

ā

c

īņā

pret ekonomisko globaliz

ā

ciju, agr

ā

k

ā

s interven

č

u (iejaukšan

ā

s) m

ā

kslas formas

transform

ē

jas un par

ā

d

ā

s citas. Šaj

ā

politisko kust

ī

bu kontekst

ā

m

ā

ksla no jauna k

ļū

st publiska. Saist

ī

b

ā

ar globaliz

ā

cijas, robežu un migr

ā

cijas problem

ā

tiku rodas apst

ā

k

ļ

i, lai “revolucion

ā

r

ā

maš

ī

na,

m

ā

ksliniecisk

ā

maš

ī

na un anal

ī

tisk

ā

maš

ī

na darbotos kop

ī

g

ā

sazob

ē

k

ā

viena meh

ā

nisma sast

ā

vda

ļ

as”

(Žils Del

ē

zs / F

ē

likss Gvat

ā

ri).

No ang

ļ

u valodas tulkojusi Kristi

ā

na

Ā

bele

http://www.republicart.net

2